Viņa atgādināja, ka saskaņā ar Pasaules Bankas pētījumiem, Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc aizbraukušo iedzīvotāju īpatsvara, un mūs apsteidz tikai Lietuva.
Un, lai gan mobilitāte nav slikta lieta, tomēr Latvijai tā ir liela problēma, jo cilvēki, kas aizbrauc, neatgriežas, nenotiek zināšanu aprite, bet valsts zaudē cilvēkresursus, norādīja Mieriņa.
Aizbraukšanas galvenie iemesli ir ekonomiskie faktori, un cilvēki, kas aizbraukuši, nereti sevi dēvē par ekonomiskiem bēgļiem, viņus neapmierina valdības attieksme, darbadevēju attieksme. Mieriņa arī atzina, ka aizbraukuši nebūt ne visi, kas gribētu, jo, ja tas notiktu, situācija būtu vēl drūmāka.
Bet cilvēki, kas nolemj atgriezties, kā galveno iemeslu min ilgas pēc Latvijas, ģimenes apstākļus, draugus. Par to liecina pētījums, kurā aptaujāti 3000 cilvēki, kas atgriezušies, pastāstīja Mieriņa. Pašu pētījumu plānots prezentēt nākamā gada sākumā.
Savukārt Lielbritānijas lēmums izstāties no ES aptaujās neparādās kā būtisks iemesls, lai atgrieztos Latvijā.
Pētījuma pirmie rezultāti arī liecina, ka cilvēkiem, kas atgriežas pēc darba vai studijām ārzemēs, ir brīnišķīgas prasmes, ko darbadevēji var izmantot, bet ne vienmēr viņi to novērtē, - tās ir gan spējas reaģēt nestandarta situācijās, gan atrast oriģinālus risinājumus, valodu zināšanas un kontakti ārzemēs.
Taču lielākajai daļai cilvēku, kas atgriežas, ienākumi Latvijā ir būtiski mazāki, un pierast pie tā nav vienkārši, atzina Mieriņa.
Bet svarīgs arī valsts atbalsts, piemēram, bērniem atsākt skolas gaitas Latvijā, papildu valodas nodarbības, arī informācija par Latviju, kas pieejama diasporai ārzemēs, tāpēc šie darbības virzieni jāturpina, norādīja Mieriņa.
