Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Cenšas neizdot Latvijas pilsoni Dienvidāfrikai

55% iedzīvotāju gatavi aizstāvēt dzimteni

Pētījums: 55% Latvijas iedzīvotāju gatavi aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā

Latvijā nepilna trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra sagatavotais pētījums. Tas uzrāda arī viedokļu atšķirību starp ģimenēm, kuras runā latviešu vai krievu valodā, un rosina šo jautājumu neatstāt bez ievērības.

ĪSUMĀ:

  • Pētījums: 31%  iedzīvotāji gatavi aizstāvēt valsti militāra uzbrukuma gadījumā.
  • 55% gatavi aizsargāt Latviju, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.
  • Nepilna trešdaļa respondentu atzinusi, ka militāra uzbrukuma gadījumā valsti pametīs.
  • Rādītājus iedzīvotāju vēlmē aizsargāt savu valsti pasliktina mazākumtautību atsvešinātība no valsts.

Pētījums: 55% Latvijas iedzīvotāju gatavi aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumāJānis Kincis
    Pirms četriem gadiem 33% respondentu pauda gatavību nepieciešamības gadījumā aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās. Jaunākais pētījums, kas tapis 2018. gada nogalē un pērn, liecina, ka militāra uzbrukuma gadījumā ar ieročiem rokās Latviju aizstāvētu gandrīz trešdaļa iedzīvotāju jeb 31%. Un šajā ziņā Latvija nav unikāla, līdzīgi ir daudzviet. Tomēr pētījuma autorus patīkami pārsteidzis, ka nemilitārā veidā, proti, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem, Latviju būtu gatavi aizsargāt vairāk nekā puse jeb 55% valsts iedzīvotāju.

     

    "Mūsdienu karadarbībā tiek izmantoti gan militārie, gan vēl jo vairāk nemilitārie risinājumi un, ja mēs paplašinām gribu aizstāvēt valsti ar nemilitāro dimensiju, tad mēs varam redzēt, ka Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt savu valsti ir augstāka, nekā līdz šim uzskatīts," sacīja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.

    Pētījumā aptaujāti vairāk nekā 1000 cilvēki visā Latvijas teritorijā, savukārt Liepājā padziļināti intervēti 12 cilvēki, kas ģimenē sarunājas latviski, un 14, kam ģimenes sarunvaloda ir krievu.

    "Un kam vēl es gribētu pievērst uzmanību, ka pieaug mazākumtautību pārstāvju procents, kas pauž gatavību aizstāvēt valsti.

    Šajā kontekstā gribētu akcentēt nosacīti negatīvu rādītāju, ka ap 30% cilvēku pamestu valsti militāra uzbrukuma rezultātā, un šajā jautājumā nav etniskās šķirtnes – rādītājs ir vienlīdzīgs cilvēkiem gan ar latviešu, gan ar krievu valodu ģimenē," atzīmēja Bērziņa.

    Padziļinātās intervijās 55% respondentu atzinuši, ka būtu gatavi sniegt atbalstu bruņotajiem spēkiem, bet 69% palīdzētu cietušiem līdzcilvēkiem. Salīdzinot atbildes pēc etniskā sadalījuma, secināts, ka 84% respondentu ar latviešu valodu ģimenē lepojas ar Latviju kā neatkarīgu valsti, bet respondentu grupā ar krievu valodu ģimenē šādu lepnumu izjūt 59%. Pētniekus pārsteidza, ka mazākumtautību pārstāvji mazāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei.

    Viens no jautājumiem, kas pētīts, ir – vai gatavību aizstāvēt valsti ietekmē tas, vai ģimenē vairāk patērēti rietumvalstu, vietējie vai Krievijas mediji. 

    "Būtībā tas, kā mēs to analizējām, kā šie viedokļi par dažādiem faktoriem sadalās atkarībā no gribas aizstāvēt valsti, - mediju lietojuma ziņā nav būtiskas atšķirības starp grupām, kas grib aizstāvēt valsti un kuras bēgtu prom. Tāpēc es mediju jautājumu liktu otrajā plānā," teica Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece.

    Pētījumā secināts, ka kopējos rādītājus iedzīvotāju vēlmē aizsargāt savu valsti pasliktina mazākumtautību atsvešinātība no valsts, un pētījuma autori uzskata, ka tas būtu jāmaina un jāuzlabo.

    "Šī piederīguma veicināšana noteikti uzlabotu kopējo situāciju.

    Viņi piedzima, jutās līdzvērtīgi ar visiem pārējiem, tad pēkšņi 1991., 1992. gads, viņi sajutās īsti nepiederīgi. Un šī sajūta vairākos respondentos ir un nav pazudusi," atzina biznesa augstskolas "Turība" doktorants, pētījuma līdzautors Uldis Zupa.

    Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") pēc iepazīšanās ar pētījumu uzsvēra, ka tas ir detalizēts un ir laba bāze, lai izstrādātu mērķtiecīgākas programmas dažādām sabiedrības grupām, tajā skaitā mazākumtautībām.

    "Es aicinātu [visus], tajā skaitā Rīgas skolas, skolotājus un direktorus, un pašvaldības - veiciet iesaisti Jaunsardzē, veiciet iesaisti Zemessardzē, nāciet, darbojoties līdzi, jūs esat gaidīti," sacīja ministrs.

    Pētījumā arī secināts, ka gribu aizstāvēt valsti veicina vēsturiski varonības piemēri, tāpēc jāveicina sabiedrības zināšanas par vēsturi. Tāpat sabiedrību jāturpina izglītot par visaptverošo valsts aizsardzības redzējumu, kas ietver arī politisko uzticēšanos un starpetnisko saliedētību.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti