ZZS valde pirms nedēļas lēma atbalstīt EK stratēģiju pesticīdu ierobežošanai un bioloģiskās lauksaimniecības palielināšanai. Taču dažas dienas vēlāk pret to nobalsoja ZZS Saeimas frakcija. Viedokļu dažādība starp "zaļajiem" un "zemniekiem" radījusi asas domstarpības.
"Mēs šo jautājumu nevaram atstāt. Mēs nevaram pateikt, ka mums ir svarīga tikai lielzemnieku peļņa, mums ir ļoti svarīgi, lai Latvijā ir tīra pārtika,"
komentēja Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
ZZS valdē, pieņemot lēmumu par pesticīdu ierobežošanu, izšķirošā balss bija Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājam Armandam Krauzem. Viņš pats saimnieko pēc dabai draudzīgām metodēm. Radušos konfliktu viņš dēvē par ideoloģiskām atšķirībām.
"Mums LZS ir gan lielsaimnieki, gan mazie, bet neapšaubāmi lielo zemnieku lobijs ir ļoti spēcīgs, un to jūt visa sabiedrība," sacīja Krauze.
Tavars, kurš ir arī ZZS priekšsēdētājs, jau paudis gatavību atkāpties no apvienības priekšsēdētāja amata. Viņš pavasarī gaidāmajā ''zaļo'' kongresā aicinās pārskatīt sadarbību ar ''zemniekiem''.
"Šajā laikā, kad apvienību vada "zaļie", nevaram vienoties par vienu zaļu tēmu, tad loģiski radās jautājums, kāpēc "zaļajiem" būtu jāvada šāda apvienība," uzsvēra Tavars.
"Es ceru, ka tas nenotiks. Es uzskatu, ka šis Eiropas zaļais kurss ir visas sabiedrības interesēs," savukārt komentēja Krauze.
Bijušais Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka par abu partiju šķiršanos pāragri runāt. Viņš atbalstot zaļo kursu, taču esot arī izņēmuma gadījumi.
"Jāsaprot, ka zemnieki ir preču produkcijas ražotāji un ir lietas, kur bez atsevišķiem augu aizsardzības līdzekļiem nevar iztikt.
Jautājums ir par viņu samērīgu lietošanu laikā, vietā un attiecīgā daudzumā," stāstīja Brigmanis.
ZZS valde trešdien lēmusi pieprasīt "zemnieku" skaidrojumu par diametrāli pretēja viedokļa atbalstīšanu. Zemkopības ministrija jau norādījusi, ka, ieviešot stratēģiju, jāveic ekonomiskās ietekmes uz nozari, nodarbinātību un vidi novērtējums. Ministrija un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji arī uzsver, ka Latvija jau ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē.
KONTEKSTS:
Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) atšķiras pozīcijas par Eiropas Savienības stratēģiju "No lauka līdz galdam". Zemkopības ministrija uzskata, ka pesticīdu lietošanas samazināšanas un bioloģisko platību palielināšanas mērķi ir pārlieku ambiciozi un nesasniedzami desmit gados. Stratēģija paredz līdz 2030. gadam samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%, kā arī mēslošanas līdzekļu samazinājumu par 20%.