Par ES lauksaimniecības «zaļajiem mērķiem» Latvijā ministrijām pozīcijas atšķiras

Zemkopības ministrijai (ZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) atšķiras pozīcijas par Eiropas Savienības (ES) stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Zemkopības ministrija uzskata, ka pesticīdu lietošanas samazināšanas un bioloģisko platību palielināšanas mērķi ir pārlieku ambiciozi un nesasniedzami desmit gados. Tikmēr Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicināja ministriju pārskatīt finansējuma pārdali, lai veicinātu “zaļāku” saimniekošanu.

Eiropas Savienības stratēģija “No lauka līdz galdam” paredz līdz 2030. gadam samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%, kā arī mēslošanas līdzekļu samazinājumu par 20%.

Zemkopības ministrija otrdien, 15.septembrī, Saeimas Klimata apakškomisijā norādīja, ka piesardzīgi vērtē stratēģijas uzstādījumus. Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, komentējot ministrijas pozīciju, sacīja, ka šie mērķi ir vairāk deklaratīvi, nevis reāli sasniedzami.

Par ES stratēģiju “no lauka līdz galdam” Latvijā ministrijām atšķirīgas pozīcijasSintija Ambote

    “Nav jau problēma virzīties uz pesticīdu samazināšanu, bet mums ir jāsaprot, uz ko tas tiek attiecināts. Vai tas tiek attiecināts uz Eiropas Savienības vidējā rādītāja samazināšanu uz pusi. Tīri statistiski mēs jau to izpildām, un tur nekādu problēmu nav. Ja mēs runājam par Latvijas [rādītāja] samazināšanu uz pusi, vēršu uzmanību uz to – piemēram, ja somi samaina uz pusi, sanāk, ka viņi lietos vairāk, nekā mēs izmantojam šobrīd. Tas būtiski ietekmē konkurētspēju,” sacīja Eglīts.

    Vēl viens stratēģijā uzstādītais uzdevums ir 10 gados palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru vismaz līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

    Zemkopības ministrijas skatījumā tas būs izaicinājums, ņemot vērā finansējuma pieejamību Kopējā lauksaimniecības politikā.

    Tikmēr VARAM pārstāve Alda Ozola norādīja, ka neatbalsta Zemkopības ministrijas piesardzīgo pozīciju un līdz šim nav panākts kāds saskaņojums par stratēģijas nacionālo redzējumu. “Par prasību samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu uz pusi  no vides aizsardzības viedokļa mēs uzskatām, ka nav pamatojuma šo prasību mīkstināt un ka tā būtu atbalstāma. Otrs jautājums, par ko mums arī ir viedokļu atšķirības, ir par prasību palielināt bioloģiskās lauksaimniecības platības.

    Attiecībā uz finansējuma aspektiem – tur lielā mērā ir arī nacionālā līmeņa jautājumi, kādā veidā atbalsta maksājumi tiek dalīti,” sacīja Ozola.

    Organizācijas “Zemnieku saeima” pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre, līdzīgi kā Zemkopības ministrija, arī uzstādītos mērķus sauca par pārlieku ambicioziem: “Latvijas lauksaimnieki un arī mūsu kolēģi kaimiņvalstīs un citur Eiropā ir ļoti satraukušies. Šobrīd neredzam segumu, kā mēs varam sasniegt minerālmēslu samazinājumu, būtisku augu aizsardzības līdzekļa samazinājumu, arī antibiotiku samazinājumu lopkopībā un arī bioloģiskās lauksaimniecības platību palielinājumu.

    Pirmais, kas visu to ietekmē, protams, ir tirgus. Mēs šobrīd neredzam pieprasījumu pēc šī visa.

    Piemēram, runājot ar bioloģisko lauksaimniecību Latvijā, aptaujās pat vairāk nekā 60% cilvēku atbild, ka vēlas bioloģiskos produktus. Bet veikalos diemžēl mazāk par 5% šo produkciju nopērk.”

    Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka skaidroja, ka atbalsta pesticīdu lietojuma samazinājumu un bioloģisko lauksaimniecības platību palielinājumu. Arī Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis stratēģijā uzstādītos mērķus neuzskata par nesasniedzamiem.

    “Ja paskatāmies – kviešu platības pat ir lielākas Latvijā nekā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās zemes. Tā kā šis ir ļoti reāls un izpildāms mērķis. Tikai vajadzīga vēlēšanās to darīt. Ja parēķinātu, cik Zemkopības ministrija piešķir bioloģiskajai lauksaimniecībai no kopējiem 3,3 miljardiem eiro plānošanas periodā, tikai nepilnus 10% papildu naudas,” sacīja Norkārklis.

    Patlaban ar bioloģiskām metodēm ir apsaimniekoti 280 tūkstoši hektāru, kas ir 14,7 % no kopējās lauksaimniecībā izmantotās zemes Latvijā.

    Saeimas Vides un klimata apakškomisija deputāti pēc sēdes vienojās, ka nosūtīs vēstuli Zemkopības ministrijai ar aicinājumu ambiciozāk lūkoties uz lauksaimniecības politikas zaļajiem mērķiem, veidojot nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības stratēģiju “No lauka līdz galdam”.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti