Panorāma

Sākas Senās mūzikas festivāls

Panorāma

Kā eiro ietekmēs cenas?

Vieniem indeksēs, otri protestēs

Pensiju indeksācija raisa parlamentāriešu debates; pensionāri sola protestēt

Saeima otrdien atbalstīja to pensiju indeksāciju, kas ir mazākas par 200 latiem. Vidēji pielikums pie pensijas katram pensionāram veidos aptuveni piecus latus mēnesī. Izņēmums ir tikai politiski represēti, kuriem tiks indeksētas pensijas neatkarīgi no to apmēra. Daudzi pensionāri gan ir neapmierināti, ka tiks indeksētas tikai mazās pensijas un sola rīkot protestus, kā arī atcerēties to vēlēšanās.

Pensiju indeksācija allaž bijis karstu diskusiju objekts. Arī šoreiz valdības un Saeimas vairākuma izšķiršanās paaugstināt tikai tā saucamās mazās pensijas jeb pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, raisīja diskusijas gan Saeimā, gan ārpus tās.

Opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība piedāvāja indeksēt visas pensijas, bet par dažādu apmēru. „Tāpēc, ka Latvija ir veiksmes stāsts - krīze Latvijā ir beigusies. Mēs strauji tuvojamies zem mūsu laimes karoga Eiropā. Viss zeļ un plaukst. Līdz ar to būtu tikai vietā un laikā arī Latvijas tautai just šos krīzes pārvarēšanas augļus, šo pensiju indeksāciju. Un būtu labi, ja to justu pēc iespējas lielāka sabiedrības masa,” saka Augusts Brigmanis (ZZS).

Tomēr šis priekšlikums tika noraidīts. Cita sākotnēji neparedzētā ideja gan tika atbalstīta. Proti, represētajiem tiks indeksētas visas pensijas, nevis tikai tās, kas ir mazākas par 200 latiem. Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Ilmārs Latkovskis šo priekšlikumu kaismīgi aizstāvēja: „Ja runa ir par izņēmumu, vai šeit ir kāds izņēmums? Vai, kā daži saka, izredzētos te ir atraduši! Tad man ir jāatgādina, ka šo izredzēto saraksti tika sastādīti pārsvarā 1941., 1949.gadā un dažos citos gadījumos.”

Elīna Siliņa no neatkarīgo deputātu grupas bija viena no retajām, kas publiski iebilda pret šo ideju. „Šī ārkārtas indeksācija bija tiešām ārkārtas instruments, lai palīdzētu risināt nabadzības problēmu vecāka gada gājuma cilvēkiem, kas saņem pensijas. Šeit nav ideoloģiskie apsvērumi jāņem vērā,” norādīja Siliņa. Arī labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība") savā uzrunā aicināja deputātus palīdzēt tieši tiem, kam ir vismazākās pensijas, nevis dalīt pensionārus kā citādi.

Vidēji pielikums pie pensijas katram pensionāram būs aptuveni pieci lati mēnesī. Visnotaļ neliela summa. Tomēr no valsts budžeta tas šogad prasīs 10 miljonus latu, bet nākamgad 30 miljonus. Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (Reformu partija) bija vienīgais, kurš no tribīnes aicināja padomāt, vai šos miljonus nebūtu lietderīgāk ieguldīt attīstībā: „Tas, ko mēs darām, mēs apēdām principā roku, ar kuru mēs varētu strādāt. Un jebkuras šādas īstermiņa pensionāru balsu pirkšanas nogriež mums īstenībā ceļu nākotnē patiešām dubultot vai trīskāršot viņu pensijas.”

Labklājības ministre Viņķele gan atbildēja, ka, viņasprāt, līdzsvars starp sociālo palīdzību un attīstību ir atrasts. „Indeksācija ar indeksu 1,04 atstāj arī iespējas nākamgad valdībai un pēc tam Saeimai budžetā lemt par neapliekamā minimuma paaugstinājumu, par būtisku atvieglojuma par apgādājamiem, kā arī minimālās algas paaugstinājumu. Manuprāt, šīs ir trīs komponentes, kas ir vērstas uz attīstību, kas ir vērstas uz nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu,” skaidroja ministre.

Tomēr Pensionāru federācija nav apmierināta, ka tiek indeksētas tikai mazās pensijas. Viņi vēlējās, lai indeksācijas slieksnis būtu 250 nevis 200 lati. Tādēļ Pensionāru federācija sola rudenī rīkot protestus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti