Sadaļas Sadaļas

Pēdējos gados augusi jaunu saimnieku interese par muižām

Neskatoties uz daudzajiem izaicinājumiem vēsturiska īpašuma apsaimniekošanā, pēdējos gados ir lielāka jaunu saimnieku interese par muižām, secina Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Viens no biežākajiem problēmjautājumiem ir nesakārtotās īpašuma tiesības. Šajā gadā muižu iegādājusies Ozoliņu ģimene.

Pēdējos gados augusi jaunu saimnieku interese par muižāmSintija Ambote

"Koka korpuss tika uzbūvēts 1721. gadā, par ko var secināt no barona Līvena atstātā testamenta, kurā viņš norādīja, ka Līvēs nevajag būvēt greznu pili. Un tika uzbūvēts šis koka korpuss. Vēlāk barona dēls izbūvēja garāko koka korpusu un tornīti, kas datēts ar 1774. gadu. Savukārt vēl mazākā ēkas daļa, kas ir no mūra, tā ir datēta jau ar 17. gadsimtu," stāsta Āris Ozoliņš.

Jelgavnieki Āris un Linda Ozoliņi ir jaunie Līves muižas saimnieki Līvbērzes pagastā. Īpašumā ģimene ar trīs bērniem saimnieko kopš marta, bet jau iepriekš kādu laiku meklējuši vietu tieši ar kultūrvēstures klātbūtni.

18. gadsimta muižas kungu māja ar augsto mansardu padomju gados pārvērsta par daudzdzīvojamo namu ar 18 dzīvokļiem. Muižai senāk bijis caurbraucams vārtu tornis ar zvaniem un pulksteni.

"Laikā, kad torni uzbūvēja, tam cauri varēja izbraukt zirgs ar ratiem, un cilvēki pa šo ceļu braukāja līdz 1960. gadam. Līdz ar kolhozu laikiem apkārt muižai nojauca visas palīgēkas, un šo torni uzskatīja par apgrūtinājumu. Šeit neizbūvēja ceļu blakus vēsturiskajai ēkai, bet nojauca to. Mums ir iecere to atjaunot," saka muižas saimnieks.

No pamestās un grūstošās Līves muižas jaunajiem īpašniekiem līdz šim izdevies izvākt mēbeles un teju visu iepriekšējo iemītnieku pamesto iedzīvi, kā arī pagalms iztīrīts no krūmu brikšņiem.

Līves muižā atsevišķās telpās jau iepriekš bijuši atsegti senākie sienu gleznojumi un virs ieejas redzams arī Līvenu dzimtas ģerbonis ar septiņām lilijām tajā. Iespējams, tas saimniekiem kalpos par iedvesmu liliju audzēšanā muižas dārzā, nodomu izpauda Linda Ozoliņa. Tāpat tīrot muižu jaunie saimnieki nelielā kambarī zem krāsu kārtām atraduši ap 300 gadu seno sienas zīmējumu, kurā attēlots huzārs formā.

Lai kļūtu par mūsdienu muižnieku, kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem Āris Ozoliņš vēl minēja iepriekš nesakārtotās Līves muižas īpašuma tiesības.

NKMP Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova skaidroja, ka īpašumtiesību problēmas bijušas daudziem muižu īpašniekiem. Taču, neskatoties uz to, mantojuma speciāliste secināja, ka kopumā pēdējos gados ir lielāka jaunu saimnieku interese par muižām.

Līves muižu jaunie saimnieki Jelgavas novada Līvbērzē nākotnē cer padarīt par atvērtu objektu, iekārtot arī parku un, iespējams, veidot kādu nelielu mājražotni.

Taču pagaidām Ozoliņi plāno rudenī rīkot muižas sakopšanas talku ar brīvprātīgo piesaisti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt