Dienas notikumu apskats

Koalīcija konceptuāli atbalsta iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Dienas notikumu apskats

Dziesmu svētku dalībniekiem līdz 13.februārim obligāti jāreģistrējas elektroniskā sistēmā

Pēc «mājas-kuģa» sāgas tauvas joslā topošajām laivām varētu noteikt maksimālo garumu

Pēc «mājas-kuģa» sāgas tauvas joslā topošajām laivām varētu noteikt maksimālo garumu

Pēc precedenta ar Pāvilostas stāvkrastā uzcelto “māju-kuģi” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iecerējusi noteikt maksimālo garumu laivām, kuras drīkst būvēt tauvas joslā. Zemkopības ministrija (ZM) par šādu risinājumu gan pauž bažas.

Saskaņā ar likumdošanas normām, kas ir spēkā kopš 2013. gada, izdaudzinātā "māja-kuģis", kas uzbūvēta jūras krastā Pāvilostā, vairs netiktu atzīta par kuģi, bet par peldošu konstrukciju. Pētot plašu rezonansi ieguvušo lietu, ministriju un citu valsts dienestu pārstāvji nonākuši pie secinājuma, ka pašlaik normatīvie akti īsti neregulē ar šādu konstrukciju būvniecību un novietošanu saistītos jautājumus un būtu pilnveidojami.

VARAM nedēļas laikā bija jāizstrādā piedāvājums, kā risināt problēmu, ka tauvas joslā, kur nedrīkst atrasties būves, tas tomēr notiek, jo būve traktēta kā kuģis būvniecības stadijā. Un būvēt to var mūžīgi.

Ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš otrdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē sacīja: "Lai nākotnē izvairītos no šādas situācijas, iespējams, varētu ierobežot šādu laivu, kuģu būves lielumu.

Un diskusijā bija ierosinājums ļaut būvēt tikai zvejas laivas un zvejas kuģus, vai arī ierobežot šo kuģu lielumu, piemēram, līdz 12 metriem, kad lielākus kuģus, laivas nedrīkst ne turēt, ne ziemot šajā joslā."

Tāpat kuģu būvniecība varētu notikt tikai ar pašvaldībā izņemtu atļauju un būvniecība nedrīkstētu notikt ilgāk par pieciem gadiem. Citas iesaistītās ministrijas gan uzreiz nesteidz piedāvājumam piekrist.

VARAM piedāvājumam, proti, Zvejniecības likuma papildināšanai ar normu, kas noteiktu ierobežojumus tauvas joslā uz laiku novietojamu laivu un kuģu izmēram, iebilst ZM. No tās pārstāvju puses izskanēja bažas, ka šāds ierobežojums varētu traucēt izvilkt krastā un remontēt kuģi, kas būtu garāks par maksimāli pieļaujamo garumu.

"Mēs ne ļoti atbalstoši esam kādai metrāžas noteikšanai, jo šeit jau no 1995. gada mums nebija nekādu problēmu. Un tagad šeit mēs mēģinām kaut kādu regulāciju noteikt šīs te mājas dēļ – ielikt kaut kādu metrus," teica ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Komisijā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka visu var atrisināt ar spēkā esošajiem likumiem.

Turklāt aizvadītajos gados, jau veiktas izmaiņas – gan dodot lielāku teikšanu pašvaldībām par vietām, kur drīkst notikt būvniecība, gan skaidrāk definējot, kas ir kuģis un kas – pontonu peldlīdzeklis, kāds tas ir arī šajā gadījumā. Ja brīdī, kad būvi Pāvilostā sāka celt, likumdošanas izpratnē starp kuģi un pontonu vēl varēja vilkt vienādības zīmi, tad 2013. gadā tas nodalīts.

Un, kā uzsver arī Latvijas Jūras administrācijā (LJA), tas vien, ka būvniecība ierakstīta reģistrā ar nosaukumu – kuģu grāmata, vēl nenozīmē, ka tas ir kuģis. "Arī tad tika rakstīts, ka tas ir pontons. Pontonu par kuģi nekādā gadījumā nevar nosaukt," teica LJA vadītājs Jānis Krastiņš.

Tas, ka konkrētā gadījumā var rīkoties jau šobrīd, izskanēja vairākkārt.

"No pašvaldības puses ir jālūdz īpašnieku šo būvi aizvākt vai nojaukt. Apsekojot objektu, ir konstatēts arī, ka tas ir uz dzelzsbetona grodiem betonēts. No kolēģiem ir informācija, ka ir arī elektrības kabelis pievilkts.

Un, apspriežoties ar Ekonomikas ministrijas kolēģiem, līdzīgas būves arī Ausgtākās tiesas spriedumos bijušas klasificētas kā būves," teica Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (Zaļo un Zemnieku savienība).

Tas savukārt ir izšķiroši, jo tauvas joslā jebkuras būves, izņemot kuģi un laivas, atrasties nedrīkst. Gala slēdziena par labāko risinājumu komisijā gan tā arī nebija.

"Godīgi sakot, izsvērtus grozījumus nedēļas laikā likumos nesagatavo. Skaidrs, ka tas ir bez steigas rūpīgs darbs vairāku ministriju starpā. Pirmām kārtām, noteikt zināmus veidus, kā var klasificēt dažādas būves, peldlīdzekļus un tamlīdzīgi, kur tad ir šī robeža (..). Un rūpe par konkrētās konstrukcijas likteni vairs nav. Kā es sapratu, īpašnieks ir gatavs viņu aizvākt," teica Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja vietnieks Ingmārs Līdaka (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pagaidām nav skaidrības par termiņiem – ne mājas-kuģa aizvākšanā, ne iespējamo likuma nepilnību labošanā.

Latvijas Pašvaldību savienība, analizējot pašreizējo situāciju, secinājusi, ka peldbūvju jomā nepieciešams detalizētāks regulējums. Saskaņā ar komisijas deputātu lemto, par to būtu jāvienojas valdībai.

Jau ziņots, ka janvāra vidū plašu rezonansi guva reģionālā laikraksta “Kursas Laiks” atklātais, ka Pāvilostā jūras krastā jau daudzus gadus atrodas būve, kas izskatās pēc mājas, bet pēc sākotnējās dokumentācijas ir būvniecībā esošs kuģis. Taču ekspluatācijā kā peldlīdzeklis tas nav nodots. Būves īpašnieks ir miljonārs Argods Lūsiņš, kurš līdz šim nav sniedzis savu skaidrojumu par notikušo. 

VARAM pagājušajā nedēļā pieprasīja Pāvilostas pašvaldībai paskaidrojumu par bezdarbību saistībā ar jūras krastā uzbūvēto objektu uz valsts zemes. Paskaidrojumus prasīja arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti