Panorāma

Panorāma

Panorāma

Siguldā pustukši bērnudārzi

Pašvaldību savienība pieprasa Jura Pūces demisiju

Pašvaldību savienība prasa Pūces demisiju

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi premjerministram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") aicinājumu pieprasīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") demisiju, žurnālistiem otrdien pēc LPS ārkārtas sēdēs paziņoja savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Kariņš savukārt norāda, ka viņš pilnībā uzticas Pūcem.

ĪSUMĀ:

  • Pašvaldību savienība 16. septembrī ārkārtas sēdē nolēma premjeram prasīt Pūces demisiju.
  • Pašvaldību ieskatā Pūce virza novadu reformu, neieklausoties citu pušu viedokļos.
  • LPS arī rosina veidot darba VARAM un pašvaldību grupu reformas izstrādei.
  • LPS lūgs Valsts kontrolei vērtēt VARAM tēriņus pētījumiem un informēšanai.
  • LPS Eiropas Padomē sūdzēsies par vietvaru un vietējo kopienu tiesību pārkāpumiem.
  • Pūce pašvaldību pārmetumus noraida; atzīst – daži var būt neapmierināti, bet reforma jāīsteno.
  • Premjers gan joprojām uzticas ministram un neredz pamatu demisijai.   
  • Valdība turpinās virzīt reformu par spīti pašvaldību iebildumiem.
  • Pēc Pūces un Kariņa domām, nav nepieciešams veidot pašvaldību vadītāju rosināto darba grupu.

Pašvaldības gan atzīst, ka reforma ir nepieciešama, taču tās īstenošanu nedrīkstot uzticēt vienam ministram. Tādēļ  pašvaldību savienības ārkārtas sēdē arī rosināts premjera pakļautībā veidot darba grupu, kas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārņemtu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, kā arī iekļaut valdības konceptuālajā ziņojumā uzdevumu par apriņķu jeb otrā līmeņa pašvaldību izveidi atbilstoši Saeimas šā gada 21. marta lēmumam.

LPS sēdi iniciēja 19 pašvaldību pārstāvji, bet tajā pulcējās 98 vietvaru pārstāvji, kas pēc Kaminska domām, apliecina, ka jautājumi par reformas īstenošanu satrauc pašvaldības un ir tiešām būtiski.

Pašvaldību savienība prasa Pūces demisijuJānis Kincis

    LPS priekšsēža vietnieks no novadiem, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis skaidroja, ka VARAM vajadzētu reformas karti saistīt ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr tas nav noticis. Uz to norādīja arī Ādažu novada domes priekšsēdētājs, Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība). Viņš uzsvēra, ka sagaidīja atbildes par to, kā efektīvi varēs īstenot sabiedrības funkcijas. "Pašlaik funkcijas paliek karājoties gaisā, jo ir tikai karte," norādīja Sprindžuks.

    “Ja mēs runājam par pārvaldes reformu, par reģionu attīstību, tad šajā kontekstā jāstrādā visai valdībai, projekta vadītājam jābūt Ministru prezidentam,” norādīja Sprindžuks.

    Viņš arī stāstīja, ka sagaidīja apriņķu izveidi, sadarbību ar ministrijām. Sprindžukam nav saprotams, kāpēc jāsāk ar karti, nevis būtiskajām lietām.

    Daudzi pašvaldību pārstāvi bija sašutuši par ministra Jura Pūces darba stilu, virzot administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldības šajā procesā jūtas ignorētas. Plaši izsludinātā sabiedriskā apspriešana esot monologs, nevis diskusija.

    Arī Kaminskis kritizēja to, ka par pašvaldībai atbildīgais ministrs nesarunājas.  

    Pašvaldību savienība nolēma vērsties arī Valsts kontrolē, lūdzot izvērtēt ministrijas tēriņus reformas ietvaros veiktajiem pētījumiem un informatīvajai kampaņai.

    Savukārt Eiropas Padomē tiks iesniegta sūdzība par pašvaldību un vietējo kopienu tiesību pārkāpumiem Latvijā.

    „Reformas turpinājumā nedrīkst pieļaut likumu pārkāpumus. Ja šobrīd mēs konstatējam, ka ir pretrunas gan ar mūsu likumiem, gan ar Satversmi, gan ar Vietējo pašvaldību hartu, gan ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijām par labo praksi, par konsultācijām par labas pārvaldības principiem, tad tas satrauc pašvaldības,” norādīja Kaminskis.

    Sarunas par reformas īstenošanu nenotiekot atbilstoši Eiropas praksei un norādēm, uzsvēra arī LPS priekšsēdētāja vietnieks un Jelgavas domes vadītājs Andris Rāviņš no Latvijas Zemnieku savienības.

    „Mēs esam iestājušies gan Eiropas Savienībā, gan OECD institūcijā. Līdz ar to šīs institūcijas ir devušas rekomendācijas, kā teritoriālās reformas reformu jautājumi ir jārisina, un mēs no tā neesam dzirdējuši neko,” sacīja Rāviņš.

    Ministrs Juris Pūce, kurš pirmdien atrodas vizītē Igaunijā, telefonsarunā ar LTV noraidīja pašvaldību pārmetumus.

    “Mēs esam bijuši ļoti atvērti, diskutējot par to, kā labāk sasniegt reformas mērķus. Ir atrasti konkrēti piedāvājumi, ir bijušas korekcijas no mūsu puses.  Problēma ir tāda, ka tas ne vienmēr apmierina daudzas pašvaldības, jo daudzām no tām nemaz negribas nekādas pārmaiņas,” sacīja Pūce,

    “Es saprotu, ka pašvaldību vidū var būt tādas, kas nav līdz galam apmierinātas ar sasniegto rezultātu, bet mūsu uzdevums ir īstenot reformu, un mēs to plānojam arī izdarīt,” uzsvēra ministrs.

    Pūce  Latvijas Radio atzina, ka respektē Pašvaldību savienības tiesības paust savu viedokli, taču viņš turpinās īstenot reformu atbilstoši iesāktajam.

    „Mana atbildība iedzīvotāju priekšā ir piedāvāt tādu administratīvi teritoriālo reformu, kas nodrošina pašvaldību darbu arī pēc 10 un 20 gadiem. Tā kā es saprotu šo viedokļu atšķirību un man nav nekādu negāciju pret Pašvaldību savienības piedāvāto manu demisiju,” atzina Pūce.

    Ministrs arī noraida pārmetumus par nepietiekamu komunikāciju ar pašvaldību deputātiem un iedzīvotājiem.

    „Man ir aizdomas, ka Pašvaldību savienība izvirza šos pārmetumus, jo viņi ir pieraduši pie modeļa, ka tad, ja Pašvaldību savienība izvirza iebildumus, tad valdība uzklausa un piekrīt. Šī valdība atšķiras ar to, ka mēs uzklausām, bet neklausām,” uzskata Pūce.

    Savukārt premjers Kariņš sacīja, ka valstī nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, lai sakārtotu izglītības sistēmu, nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi, jo valstī ir pašvaldības, kuras nespēj to īstenot. "Protams, ne visi ir apmierināti ar izmaiņām. Bet man ir visa uzticība Pūcem, ka viņš reformu novedīs līdz galam," sacīja Kariņš.

    Valdības vadītājs uzsvēra, ka šī reforma ir nepieciešama, lai sakārtotu arī citus iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus.

    Kariņš: Par uzticību Pūcem īstenot novadu reformuJānis Kincis

      “Mēs visi gribam, lai sakārtojas izglītības sistēma, lai pakalpojums bērniem būtu kvalitatīvāks. Mēs visi gribam, lai veselības aprūpe ir kvalitatīva. Šī abas sistēmas var sakārtot ar vienu priekšnosacījumu – ja mēs sakārtojam pašvaldību jautājumu,” norādīja Kariņš.

      Tas nozīmē, ka par spīti Pašvaldību savienības iebildumiem teritoriālā reforma tiks turpināta pēc līdzšinējā plāna.

      Pēc ministra, tāpat kā premjera domām, nav nepieciešams veidot pašvaldību vadītāju rosināto darba grupu premjera vadībā, jo tas sarežģītu un paildzinātu reformas īstenošanu.

      Otrdien Ministru kabinets izskatīs konceptuālo ziņojumu “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”, trešdien ministrs Pūces dosies diskutēt ar Kārsavas iedzīvotājiem, bet līdz decembra sākumam valdība iesniegs Saeimā likumprojektu par jaunajām novadu robežām. 

      KONTEKSTS:

      Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

      Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.

      Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

      Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.

      Pašvaldības ir izstrādājušas alternatīvu piedāvājumu teritoriālajai reformai, mudinot to virzīt uz decentralizāciju, tostarp piedāvā veidot apriņķus, ļaut pašvaldībām brīvprātīgu apvienošanos un dot vairāk naudas no valsts. Piedāvājumu izstrādājuši trīs Latvijas zinātnieki, kas jau iepriekš sadarbojušies ar pašvaldību organizācijām vai ir to algoti.

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti