Pašvaldības reformā grib apriņķus un vairāk naudas no valsts; ministrija reformu turpina

Pašvaldības ir izstrādājušas alternatīvu piedāvājumu teritoriālajai reformai, mudinot to virzīt uz decentralizāciju, tostarp piedāvā veidot apriņķus, ļaut pašvaldībām brīvprātīgu apvienošanos un vairāk naudas no valsts. Piedāvājumu izstrādājuši trīs Latvijas zinātnieki, kas jau iepriekš sadarbojušies ar pašvaldību organizācijām vai ir to algoti.

ĪSUMĀ:

  • Pēc VARAM rosinātās novadu reformas pašvaldības izstrādāja alternatīvu piedāvājumu.
  • Rosina pāriet no 2 uz 3 līmeņu varu: valsts, apriņķi un vietējās pašvaldības.
  • Piedāvā mainīt pašvaldību funkcijas – apriņķiem nodot daļu valsts un daļu vietvaru funkciju.
  • Piedāvā pašvaldību saņemtās valsts budžeta dotācijas sasaistīt ar iedzīvotāju gan dzīves, gan darba vietu.
  • Pašvaldībām patīk gan rosinājums par brīvprātīgu apvienošanu, gan doma no valsts maka vairāk pārdalīt vietvarām.
  • VARAM iesākto reformu turpina un septembrī to piedāvās valdībai.

Pašvaldības reformā grib apriņķus un vairāk naudas no valsts; ministrija reformu turpinaEdgars Kupčs

    Kamēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīko seminārus novados saistībā ar ieceri teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu no 119 samazināt līdz 35 un jau rudenī sola likumprojektu par obligātu vietvaru apvienošanu, pašas pašvaldības ir izstrādājušas savu piedāvājumu reformai. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Pašvaldību savienības uzdevumā alternatīvo teritoriālās reformas piedāvājumu ir izstrādājuši Andris Miglavs, Māris Pūķis un Pēteris Šķiņķis.

    Alternatīvs piedāvājums

    “Virzība uz centralizāciju un virzība uz koncentrāciju jānovirza uz decentralizāciju, vairāk uzticoties cilvēkiem,” intervijā Latvijas Radio sacīja Pūķis, kurš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks.

    LPS padomnieks Māris Pūķis par alternatīvu novadu reformaiLatvijas Radio

      Pūķis pauda, ka alternatīvajā piedāvājumā neiebilst pret pašvaldību skaita samazināšanu. Savukārt Andris Miglavs norādīja, ka vietējās pašvaldībās konsolidācija vai robežu grozīšana varētu notikt brīvprātīgi.

      Vienlaikus iecerēts veidot apriņķus: “Vienalga šajā struktūrā vietējā pašvaldība paliek vairāk finansēta un stiprāka nekā apriņķis. Tomēr apriņķis ieņemtu ļoti svarīgu vietu starp valsti un pašvaldībām. Būtu vieta, kur koncentrēties un uzlabot savu darbu ministrijām un visiem pārējiem.”

      Viņš pastāstīja, ka alternatīvais piedāvājums sastāv no trīs daļām: pārvaldības struktūras reforma, finanšu reforma un teritoriālās organizācijas reforma.

      “Teritoriālās organizācijas reforma nozīmē, ka no divu līmeņu varas pārejam uz trīs līmeņu varu: valsts, apriņķis (..) un vietējā pašvaldība,

      kas būtu tā kā tagad – pilsētas un novadi,” skaidroja Pūķis. Apriņķus vadītu vēlētas amatpersonas, kas politiski atbildētu par reģiona attīstību, tostarp sabiedrisko transportu, skolām un slimnīcām. 

      Tāpat piedāvā mainīt pašvaldību funkcijas. Piemēram, no valdības nodot reģioniem atbildību par noteiktām izglītības nozarēm un atbildību par daļu no veselības aprūpes. Tāpat apriņķiem nodot daļu funkciju no pašvaldībām, ieceri izklāstīja LSP padomnieks.

      “Pati pārvaldības reforma nozīmē, ka mainās struktūra, atbildība par funkcijām. Tas nozīmē, ka turpmāk noteikumus noteiktu, politiku noteiktu katram apriņķim atsevišķi tādos jautājumos, kas līdz šim valdībai un vietējām pašvaldībām neveicās,” sacīja Pūķis.

      Andris Miglavs par alternatīvu novadu reformaiEdgars Kupčs

         

        Savukārt finanšu reforma nozīmētu, ka jāmaina stimulu un finanšu izlīdzināšanas sistēma. Piedāvā mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu, ņemot vērā ne tikai iedzīvotāju, bet arī darbavietu skaitu pašvaldībās. “Izveidot skaidru finansēšanas mehānismu ar pašu ieņēmumiem un

        prognozējamām centralizētā budžeta dotācijām, kurās svarīgs instruments ne tikai iedzīvotāju piederība kā dzīves telpai, bet arī kā darba telpai.

        Jo šodienas finansēšanas sistēmā biznesa, uzņēmējdarbības attīstība nekādā formā netiek ievērtēta,” skaidroja Miglavs. 

        Tas varētu nepatikt atsevišķām pašvaldībām, kas kalpo par guļamrajoniem, bet kopumā zinātnieku piedāvājums vietvarām šķiet simpātiskāks nekā valdības piedāvātais.

        Ministrija reformu turpina

        Gan rosinājums par brīvprātīgu apvienošanu, gan doma no valsts maka vairāk pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli uz vietvaru budžetiem pašvaldībām patīk.

        Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis neuzskata, ka pētnieku piedāvājums ir novēlots; “Noteikti nav par vēlu, jo ministrija aicina iesniegt vēl variantus, viedokļus par iespējamo risinājumu. Un, kā mēs zinām, pasaules vai Eiropas prakse rāda, ka šāda veida reformas nav ne viena, ne divu gadu.”

        "Būtiskākā atšķirība, ka viņi piedāvā risināt problēmas pēc būtības – tur, kur tās ir, identificējot tos iemeslus, kāpēc iedzīvotāji aizbrauc, radot motivāciju darbavietu piesaistīšanai," komentēja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

        Savukārt par reģionālo reformu atbildīgais ministrs Juris Pūce pauda, ka zinātnieku piedāvājums nav nekas jauns. Paralēli novadu apvienošanai valdība apņēmusies izveidot gan otrā līmeņa pašvaldības, gan jaunu finansēšanas modeli . 

        "Pirmā līmeņa pašvaldību reforma ies uz priekšu, un šis pētījums šo pieeju nemainīs.

        Viņam nav tieša sakara ar administratīvi teritoriālo reformu un pirmā līmeņa pašvaldību reformu. Paldies, protams, pētniekiem par izdarīto darbu. Mēs izmantosim šo pētījumu datus valsts politikas izstrādei tajās jomās, uz kurām šie pētījumi attiecas,"  sacīja Pūce.

        Vēl šonedēļ ministrija tiekas ar divdesmit pašvaldībām semināros. Sarunas ministrs raksturo kā pragmatiskas: “Ir diezgan daudz konkrēti jautājumi par to, kā un ko darīt labāk. Ir arī konkrēti ierosinājumi par vienas vai otras teritorijas pārskatīšanu. Protams, ir daļa pašvaldību, kas ir krasi negatīvas pret reformu kopumā. Šis viedoklis tiek piefiksēts, izvērtēts.”

        Augusta sākumā pārrunas ar vietvarām noslēgsies. “Sāksim konsultācijas ar iedzīvotājiem, apspriešanas sapulces. Bet paralēli tiks gatavots konceptuālais ziņojums, kas jau sācis tapt, valdībai par gala piedāvājumu, kāds valdībai būtu jāpieņem, kādi būtu rīcības varianti un izšķiršanās. Atbilstoši šai pieejai tiks gatavots likumprojekts.

        Mēs plānojam augustā izsludināt saskaņošanai konceptuālo ziņojumu. Droši vien septembra pirmajā pusē ar to virzīties uz valdību,” pastāstīja Pūce.

        Pašreizējās rīcības rezultāts būs jauns likums, un Pūce atgādina, ka likumi visiem ir saistoši, tajā skaitā pašvaldībām. Šonedēļ ministrija ir arī prasījusi vairāk nekā vienu miljonu eiro nākamā gada budžetā, un nauda vajadzīga nevis pašvaldību stimulēšanai apvienoties, bet gan tā saukto pašvaldību apvienošanas komiteju dalībnieku algošanai.

        KONTEKSTS:

        Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

        Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos sākta sabiedriskā apspriešana.

        Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

        Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.

        Kļūda rakstā?

        Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Latvijā
        Ziņas
        Jaunākie
        Interesanti