Panorāma

Sola atcelt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim

Panorāma

Panorāma

Vardarbība ģimenē: kas notiek ar bērniem?

Pašam būs sliktāk, ja sūdzēsies. Kā vardarbība ģimenē ietekmē bērnus?

Tagadnes noziegums nereti ir cita – pagātnes nozieguma sekas, pārliecināti psihologi. Bērns, kas ilgstoši piedzīvojis kautiņus ģimenē, izjutis bailes, arī pieaugot nezinās, kas notiek ar paša emocijām, kā tās savaldīt. Bērnībā viņam teikts, ka pašam būs sliktāk, ja sūdzēsies par vardarbību.

12-gadīgs zēns sagaida Rīgas pašvaldības policiju. Viņš stāsta, ka vecāki piedzērušies un kaujas. Puisis nobijies raud, pārdzīvo. Stāsta, ka šī ir jau divdesmitā reize, kad gribējis zvanīt. Patēvs piedzēries, strīdas ar viņa mammu. 

"Diezgan bieži iedzer. Arī vasarnīcā ir dzēris. Manu māsu sita, manu mammu sita, gandrīz iesita manam krustdēlam. Viņam pat nav divu gadu," stāsta zēna mamma.

Patēvs redzami iereibis, nepakļaujas policijas prasībām un vienlaikus jautrā intonācijā bērnam norāda, ka ar zvanu policijai puika izdarījis tikai sliktāk sev pašam.

Arī mamma neslēpj nosodījumu bērna rīcībai: "Ne man tu izdarīji sliktāk. Tu sev izdarīji sliktāk." 

Pašvaldības policijas ķermeņa kameras fiksē, ka policists vairāk nekā desmit reižu gan bērnam, gan tuviniekiem skaidro - bērns rīkojies pareizi. Kļūdams liecinieks vecāku vardarbībai, bērns kļuvis par emocionālas vardarbības upuri. Pret māti un patēvu sākta administratīvā lietvedība, bērns aizvests pie vecvecākiem.

Kristaps, kurš pats bērnībā pieredzējis regulāru pēršanu, raušanu aiz matiem un kliegšanu, tagad saka – kaut viņam būtu pieticis drosmes piezvanīt, meklēt palīdzību. 

"Es nesūdzējos, jo māte, kad es teicu, ka zvanīšu kādam par to un ka es sūdzēšos, ka viņa tā dara, viņa atbildēja - labi, dari to droši, dari to, nokļūsi bērnunamā, tevi atņems, un tev būs vēl sliktāka dzīve," stāsta Kristaps.

Viņš atceras - bērnībā katra kļūda dārgi maksāja. Un tas nav palicis bez sekām. Arī tagad ir bail kļūdīties. Un svarīgākais - bail pieļaut līdzīgas kļūdas, audzinot savu bērnu. 

"Izgāju bērnu emocionālās audzināšanas kursu, jo es sapratu pēc pirmā mēneša, kad piedzima meita, es nespēju būt tāds, kāds sevi iztēlojos, kā es sagaidīju, kāds es būšu. Un es pats nesapratu, kādēļ tas tā notiek, kādēļ manī rodas kaut kāda agresija kaut kādos momentos, kad ir nogurums," stāsta vīrietis.

Kristapa māte šo situāciju komentēt atteikusies. Līdzīgi kā Kristaps arvien vairāk tēvu vēlas labākas attiecības ar saviem bērniem. Katram ir sava pieredze un iemesls, kāpēc viņi darba dienu vakarus gatavi ziedot kursiem, kur tēvi apgūst bērnu emocionālu audzināšanu. Caur kursiem liela daļa apjauš pašu problēmas ar spēju paust emocijas un bērnībā iemācīto aplamo apgalvojumu, ka puikas neraud. 

"Izrādās, ka puikām ir emocijas - ļoti daudz un dažādas. Un ir liela problēma, kad puika sāk raudāt 40 gados, īstenībā tikai tad viss, kas ir sakrājies pa 40 gadiem, nāk vaļā un ar daudz lielāku blīkšķi, tāpēc ir daudz vērtīgāk, ja mēs sākam apzināties, ka arī mazs puika viņš īstenībā sākumā ir bērns, nevis puika," situāciju apraksta biedrības "Tēviem" tēvu grupas vadītājs Gatis Smidrovskis. Viņš norāda - neapjaustas emocijas mēdz izpausties atkarībās, pārmetumos un vardarbībā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti