Pārtikas paku programmu aizstās ar Vistrūcīgāko atbalstīšana fondu

Nākamgad jau ierasto pārtikas paku programmu Eiropā aizstās Vistrūcīgāko atbalstīšanas fonds. No jaunās programmas tiks finansēta ne tikai pārtika, bet arī sniegti citi palīdzības veidi trūcīgajiem, tie varētu būt bērnu mācību līdzekļi, medikamenti, apģērbs vai kas cits. Par Vistrūcīgāko fonda finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm Eiropas Komisija vēl lemj. Tiesa gan, Labklājības ministrija prognozē, ka Latvijā palīdzības apjoms, visticamāk, nepieaugs.

Pēc 2014. gada līdzšinējo pārtikas paku palīdzības programmu aizstās Eiropas Vistrūcīgāko atbalstīšanas fonds, kurā bez pārtikas finansēs arī citas trūcīgo iedzīvotāju pamatvajadzības. Tāpat programmu turpmāk pārvaldīs Labklājības, nevis Zemkopības ministrija.

Latvijā vēl līdz gada beigām izskatīs nepieciešamos atbalsta veidus nabadzīgajiem, stāsta Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Sanita Silova. „No nākamā gada dalībvalstīm būs iespēja izvēlēties arī citus iespējamos atbalsta veidus - pirmās nepieciešamības preces, apģērbus, apavus, kā arī palīdzību individuālo mācību līdzekļu iegādē. Tāpat katra valsts turpmāk varēs izvēlēties kādām mērķgrupām palīdzību novirzīt, atbilstoši nacionālajai situācijai. Mūsuprāt, ir aktuāla diskusija par to, vai efektīvākais veids būtu novirzīt naudu tikai pārtikai,” saka Silova.

Atsevišķās dalībvalstīs gan ir bažas par jaunas sistēmas ieviešanu. Pārtikas bankas vadītāja Isabela Žoneta (Isabel Jonet) norādījusi, ka jaunajā programmā, piemēram, Portugāle zaudēs 40% no līdzšinējā Eiropas finansējuma pārtikas palīdzībai, jo grūtībās nonākusī valsts neesot gatava līdzfinansējumam pārejas posmā, ko paredz arī jaunā kārtība. Par finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm Eiropas Komisija vēl lemj.

Labklājības ministrijā prognozē, ka jaunajam trūcīgo atbalstam Latvijā papildu naudas no Eiropas budžeta nebūs, tas būšot līdzīgs kā iepriekš - 5,2 miljoni eiro.

„Papildus Eiropas Savienības finansējumam mums jānodrošina arī nacionālais līdzfinansējums, mēs drīkstam piesaistīt arī privātos ziedotājus, bet tad mums ir jāizlemj, cik un vai no šī finansējuma, kurš nepalielinās, atstāt pārtikai un cik novirzīt citiem mērķiem,” saka Silova.

Pārtikas pakas dalībvalstīs dala nevalstiskās organizācijas, un Latvijā pārsvarā to dara Sarkanais Krusts. Organizācijas ģenerālsekretārs Uldis Līkops norāda, ka darbu tas būtiski neietekmē, jo idejiski programma turpinās, bet pārtikas pakas ir jāsaglabā. Šobrīd organizācija arī anketējot trūcīgos Latvijas reģionos par citiem nepieciešamajiem palīdzības veidiem.

„Mēs esam centušies sarakstīt uz lapas palīdzības formas, kādas vien eksistē, un to ir ļoti daudz, un tā nauda nesedz pat naga melnumu no vajadzībām. Tātad Latvijas valsts trūcīgo iedzīvotāju problēmas mēs ar šo fondu neatrisināsim. Bet algoritms, ka mēs caur vienu programmu tiekam cilvēkiem klāt un varam darīt arī citas lietas palīdzībā, ir interesantāks, nekā plika paku izdalīšana reizi mēnesī,” atzīmē Līkops.

Pēdējie dati liecina, ka Kopumā trūcīgās personas statuss spēkā ir 85 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir tiesības saņemt arī pārtikas pakas. Gala lēmums par Eiropas Vistrūcīgāko atbalstīšanas fonda budžeta apmēru un normatīvo bāzi jāpieņem līdz gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt