Partijas piesardzīgas par NA aicinājumu «latviešu partijām» sadarboties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Kamēr tagadējā koalīcijā turpinās domstarpības gan par budžetu, gan atsevišķu ministru darbu, Nacionālā apvienība (NA) jau sākusi domāt par sadarbību ar citiem spēkiem pēc nākamā gada vēlēšanām. Apvienības izplatītā paziņojumā tā aicina "lielākās latviešu partijas" - "Vienotību", Zaļo un Zemnieku savienību un Reformu partiju - sākt konsultācijas par vienota vēlēšanu saraksta izveidi. Pagaidām gan reakcija ir diezgan piesardzīga.

Iecere labējām partijām ciešāk sadarboties nākotnē varētu līdzēt risināt arī tagadējās valdības problēmas, uzskata Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. „Šobrīd kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, kurš, būsim objektīvi, ir pietiekami smags, kopumā esam nonākuši pie secinājuma, ka būtu ļoti svarīgi atkārtoti norādīt uz to, ka latviskajām partijām būtu jākonsolidējas. Šeit var diskutēt, vai tas ir viens saraksts vai priekšvēlēšanu koalīcija ,kā tas nupat bija Norvēģija. Kā modelis, kura mērķis uzvarēt nākamajās Saeimas vēlēšanās un līdz ar to šobrīd atrast risinājumus tiem jautājumiem, kas ir saistīti ar budžeta pieņemšanu,” skaidro Bērziņš.

Reformu partijas vadītājs Edmunds Demiters arī piekrīt, ka nākotnē no partijas savulaik novilktajām „sarkanajām līnijām” būtu jāatsakās: „Ļoti labs piedāvājums. Es jau gadu runāju par to, ka spēkus vajadzētu konsolidēt. Vai šī gada laikā mēs reāli pie tā varam nonākt, to laiks rādīs. Bet te ir ļoti būtiska problēma. Pirmkārt, latviešu mentalitāte.”

Arī „Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apsveic Nacionālās apvienības atziņu, ka labējām partijām būtu jākonsolidējas. Tomēr viņu mulsina, ka šobrīd šī partija nereti balso kopā ar opozīciju. Piemēram, ceturtdien ar NA balsīm komisijām nodoti opozīcijas izstrādātie grozījumi, kas paredz, ka Eiropas Komisijas komisāra kandidātu apstiprina Saeima. Tas tiek vērtēts kā izaicinājums Saeimas spīkerei.

„Tas ir jautājums. Ir ļoti skaisti, ka izskan paziņojumi, tomēr jāskatās uz reāliem darbiem. Jautājumu par komisāru – nedrīkst likumus pieņemt emociju iespaidā, domājot par konkrētu personu. Jebkurš likums ir pieņemams, domājot par to, kā tas strādās arī citā situācijā – atgriezeniski pozīcijā vai opozīcijā, un kādā veidā tas ietekmēs valsti,” norādīja Āboltiņa.

Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tās pozīcijas reitingu tabulā ir pietiekami stabilas, tāpēc tā, visticamāk, startēs atsevišķi. Frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis gan neizslēdz, ka kaut kādā mērā sadarboties ar koalīciju ZZS varētu jau šoruden.

Tomēr par atbalstu iespējamai mazākumvaldībai Brigmanis runā atturīgi: „Šobrīd ZZS ir opozīcijā. Ne jau mūsu vainas pēc mēs tur esam nolikti. Mēs esam valdību grūtā brīdī atbalstījuši. Un, manuprāt, šādos valstiski svarīgos jautājumos kā nākošā gada budžets un vēl virkne citu jautājumu, ZZS nebūs destruktīva. Tā izvērtēs un pieņems lēmumu adekvāti. Tas nebūs tikai tāpēc, lai ieriebtu, pretnostatītu. Bet mēs neesam nākuši stutēt vienu vai otru politisko spēku, kas pašreiz ir koalīcijā.”

Kā zināms, gan Nacionālā apvienība, gan Reformu partija ir izvirzījušas savas budžeta prasības. „Vienotības” premjers Valdis Dombrovskis savukārt norādījis, ka valdībai ir visas iespējas nostrādāt vēl gadu, ja budžetu izdosies pieņemt bez ultimātiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti