Tā vadība otrdien iepazīstināja ar darba rezultātiem, izvērtējot partiju ieņēmumus un tēriņus saistībā ar pērn notikušajām pašvaldību vēlēšanām. Tajās piedalījās 51 partija, un vēlēšanu izdevumiem tās iztērēja 2,7 miljonus eiro.
Kopumā 19 partijas nav norādījušas visas izmaksas, kas ir vairāk nekā 80 000 eiro, otrdien, 6. februārī, norādīja biroja vadība. Tāpat ir saņemti neatļauti ziedojumi no juridiskajām personām. Šādu pārkāpumu pieļāvušas sešas partijas.
Visvairāk šajā ziņā izcēlusies partija “Latvijas attīstībai”, kas saņēmusi 34 000 eiro. Savukārt sešas partijas pirms pašvaldību vēlēšanām pieņēma neatļautus ziedojumus no juridiskām personām – 37 800 eiro. Pazīstamākās no tām – Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība. Šie ziedojumi partijām būs jāatmaksā valsts budžetā. "Laikam ar pierādījumiem apgalvot, ka partijas tā apzināti rīkotos, tādu pierādījumu nav. Tā ir zināma paviršība. Jo lielāka partija, jo grūtāk nokontrolēt biedru un deputātu aktivitātes," norādīja KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Jaunskunga.
Birojs secinājis, ka ziedojumu apmērs sarūk. Piemēram, 2009. gadā, kad valstī bija ekonomiskā krīze, partijas saņēma vairāk nekā trīs miljonus eiro lielus ziedojumus. Taču pērn tie bijuši teju divas reizes mazāki – 1,7 miljoni eiro. Tādējādi pamanīta tendence, ka aug ziedotāju apjoms, taču sarūk ziedojumu kopējais apmērs.
Naudas loma politikā aizvien ir būtiska, bet samazinās, atzina biroja priekšnieks Jēkabs Straume.
Visvairāk līdzekļu pašvaldību vēlēšanu kontekstā partijas aizvien izdod par poligrāfiskajiem materiāliem. Jau mazāk naudas tērēts vides reklāmām, bet vēl mazāk aģitācijai internetā.
Jaunskunga atzīst, ka jau pirms pašvaldību vēlēšanām ir saprasts, ka tēriņu saskaitīšana internetā ir problemātiska, jo politiķi uz nebēdu dižojas sociālajos tīklos, bet tas ir bez maksas vai KNAB par naudu neko nezinot. Līdzīgi kā pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām pagājušajās internetā partijas iztērējušas 114 000 eiro.
Tikmēr korupcijas apkarotājiem bez interneta tēriņiem neizdodas pierādīt arī administratīvo resursu izmantošanu, lai pašslavinātos. Tāds, visticamāk, bija vairāk nekā 200 000 eiro Rīgas domei izmaksājušais grupas «Bi-2» koncerts Lucavsalā. Bet KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča saka – politiķu interesi grūti pierādīt.
Vairāk nekā miljonu eiro valstij parādā palikušas partijas, kas savu darbību pārtraukušas. KNAB apgalvo – politiķu atbalstu negūst biroja rosinājums tādu partiju pārstāvjiem uz laiku liegt dalību politiskajā dzīvē.
