ĪSUMĀ:
- Ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējos gados ir nemainīgi liels.
- Ātruma pārsniegšana un pārgalvība ir biežākie avāriju iemesli.
- Pārgalvīgākie autovadītāji ir vecumā no 18 līdz 34 gadiem.
- Tāpēc policija rīko “Neskrien kā traks!” .
Pērn fiksēti vairāk nekā 18 tūkstoši ceļu satiksmes negadījumu. Kaut gan satiksmes dalībniekiem būtu jāapzinās, cik nozīmīga ir drošība uz ceļiem, negadījumu statistika par to neliecina. Joprojām ceļu satiksmes negadījumu skaits ir liels.
Visbiežāk ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
"Tieši jaunās personas – līdz 34 gadus vecas personas – ir riska grupa smagiem ceļu satiksmes negadījumiem. Līdz ar to likumsakarība faktiski ir redzama, ka pārgalvīga braukšana un pārlieku liela ātruma izvēle faktiski ir tiešā cēloņsakarība ar smagiem ceļu satiksmes negadījumiem," skaidro Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
2016. gadā ātrumu pārkāpa pusē no gadījumiem, kad fiksēts pārkāpums, bet pērn ātra braukšana kļuvusi par biežāko pārkāpumu. Ātra un agresīva braukšana ir arī biežs negadījuma iemesls.
“Smago ceļu satiksmes negadījumos, lielai daļai – 40% – galvenais iemesls bijis saistīts ar ātrumu,” atklāj Rinkevics.
Ir daļa autovadītāju, kuri ir pārgalvīgi un nerēķinās ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tas izpaužas agresīvā braukšanā un bieži vien avāriju izraisīšanā.
Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks norāda, ka ne vienmēr pārgalvīgi autovadītāji ir gados jauni cilvēki. “Jauns autovadītājs, kurš nesen ir nokārtojis vadītāja apliecību un nejūtas pārliecināts par sevi un par savām spējām uz ceļa, bieži vien neietilpst tajā kategorijā. Tā nepārliecinātība par sevi nerada viņam to sajūtu, ka viņš varētu būt pārāks par citiem uz ceļa.
Problēma vairāk ir tajos autovadītājos, kas jau uzskata, ka viņi prot braukt,” saka drošas braukšanas eksperts.
Vanks uzskata, ka ikvienam jābūt piesardzīgam uz ceļa. Viņš norāda, ka ar katru gadu šoferīši tomēr vairāk pievērš uzmanību braukšanas prasmju uzlabošanai. Par to liecinot viņu vēlme papildināt zināšanas Drošas braukšanas skolā.
Psihoterapeits Artūrs Miksons uzskata, ka agresīvie braucēji tā izliek savas uzkrātās negācijas un ne vienmēr tas notiek apzināti. "Es teiktu – 99% gadījumu būs emocionāla rakstura. Tu jūti iekšēji sevī to agresiju, varbūt tā ir kāda trauksme, vai tās ir skumjas vai tā ir kaut kāda dzīves netaisnība, kas tevi kur un tu šādā veidā to lādēsi ārā.
Viņi paši var nejust, ka viņi agresīvi brauc, jo viņiem šķiet, ka viņi tikai reaģē uz apkārtējiem.
Nevis viņi paši ir īstenībā ir uzvilkti un grib agresīvi braukt, bet redz “es jau tā izdarīju, jo re.. viņš man piebrauca priekšā”, “viņš tur nekustēja, es tāpēc pārbraucu pāri divām līnijām”. Un šādā veidā attaisno savu rīcību," skaidro psihoterapeits.
Tikmēr Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji uzskata, ka pārgalvīgi autovadītāji ir liela problēma un agresīvu braucēju nekļūst mazāk. Jāteic gan, ka tie aptaujātie, kuri paši ir šoferi, saka, ka brauc prātīgi.
Sastaptie rīdzinieki uzskata – lai mainītu agresīvu šoferu braukšanas ieradumus, nepieciešams celt apmācību kvalitāti, kā arī svarīga loma ir ceļu satiksmes kontrolei.
Tāpat risinājums būtu ieviest obligātas braukšanas korekcijas grupas pārkāpējiem. Kā arī paplašināt vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmas.
Lai vērstu sabiedrības uzmanību, Valsts policija uzsāk sociālo kampaņu "Neskrien kā traks!". Tā norisināsies trīs mēnešus, kuru laikā lielāku uzmanību pievērsīs ātriem un agresīviem šoferiem. Kampaņas mērķis gan nav viņus sodīt.
