Lielākajā daļā Latvijas parakstu vākšanas iecirkņi tika slēgti jau dienas vidū. Vienā no populārākajiem galvaspilsētas iecirkņiem, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, mēneša laikā savākts mazāk par 20 parakstiem.

“Lielākais secinājums – cilvēki ir ļoti maz informēti par šo visu. Un ir cilvēki, kas prasīja, vai tas ir par dzīvokļiem vai ko tamlīdzīgu,” stāstīja šī iecirkņa darbiniece Rūta.

Ropažos mēneša laikā parakstīties atnāca 10 cilvēki, “sēdējām un gaidījām katru dienu, kā jau bija paredzēts, četras stundas”, stāstīja Ropažu novada vēlēšanu komisijas pārstāve Agnese.

Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījušies 6035 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījumu likumā “Par pašvaldībām” – 5917 jeb 0,38% vēlētāju, informēja CVK.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) atzīst, ka šoreiz iedzīvotāji bija maz informēti – partijas, kas iniciēja parakstu vākšanu, nenodarbojās ar idejas skaidrošanu un popularizēšanu.

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs atzina, ka ir savākts visu laiku zemākais parakstu skaits.

“Līdz šim iepriekšējais antirekords bija 2011. gadā par apturētiem likumiem, (..) tur bija maternitātes slimības apdrošināšana, valsts pabalstu izmaksa, un tajā parakstu vākšanā savāca 62 000,” stāstīja Eglājs.

Bet, lai arī iedzīvotāji parakstīties nāca kūtri, iecirkņiem noteikto stundu skaits bija jāstrādā katru dienu. Un valstij tas izmaksājis aptuveni 600 000 eiro.

“Varētu, iespējams, šo 30 dienu parakstu vākšanas laikā ļaut vēlētājiem parakstīties internetā, tas būtu gan ietaupījums valstij, gan vēlētājiem ērtāk,” pieļāva CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.

Bet šoreiz vēl parakstu lapas jāapkopo kartona kastēs, kuras gan vispirms jāsaloka.

Pilnībā parakstu vākšanas rezultāti būs apkopoti nākamnedēļ, un tad arī Valsts prezidents varēs izsludināt Saeimas pieņemtos likuma grozījumus, kas maina pašvaldību vēlēšanu kārtību.   

KONTEKSTS:

Parakstu vākšana notika par tautas nobalsošanas ierosināšanu par apturētajiem likumu grozījumiem pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā. Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējo Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.

Pašlaik gadījumā, ja dome tiek atlaista, ārkārtas vēlēšanās ievēlētie deputāti strādā līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

Pērn Saeimas pieņemtie likumu grozījumi paredz, ka šādos gadījumos vienu vēlēšanu ciklu varēs izlaist, ja līdz kārtējām vēlēšanām atlicis mazāk par diviem gadiem. Tātad ārkārtas vēlēšanās ievēlētie pašvaldību deputāti varētu ieņemt amatus pat sešus gadus ierasto četru gadu vietā.

Taču 41 deputāts izmantoja iespēju lūgt prezidentam apturēt likuma publicēšanu, un prezidents Egils Levits grozījumus apturējis  uz parakstu vākšanas laiku.