De Facto

Vai aizslēgs arī «Pirmo Baltijas kanālu»?

De Facto

No skolotāju izglītošanas naudas vērienīga daļa - komunikācijai un publicitātei

Parakstīšanās izmaksās 600 000; deputātus iedzīvotāju uzrunāšana neinteresē

Pusmiljonu izmaksājušās parakstu vākšanas panākumi tās ierosinātājus neinteresē

Lai arī parakstu vākšana par tautas nobalsošanu saistībā ar pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumiem būs izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, tās iniciatorus pēc būtības šī procesa panākumi neinteresē: deputāti neiegulda laiku vai resursus, lai reklamētu savu iniciatīvu, par kuras praktiskās norises pusi maksā no valsts budžeta.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, aptaujājot vairākus no deputātiem, kuri parakstījās uz prezidentam adresētās vēstules, secina, ka viņi nekādas reklāmas aktivitātes nav veikuši un lielākā daļa arī neplāno tādas veikt. Klusē arī politiķu konti sociālajos tīklos.

Saeimas grozītie likumi ļautu ievēlēt nākamo domi uz ilgāku laiku, līdz pat sešiem gadiem – tajos gadījumos, kad pašvaldību atlaiž mazāk nekā divus gadus pirms tās termiņa beigām. Opozīcija, kas uzskatīja, ka likumprojekti speciāli pakārtoti situācijai Rīgas pašvaldībā, kopā ar pie varas esošo “KPV LV” īsi pirms Ziemassvētkiem savāca 41 parakstu un, izmantojot Satversmes 72. pantā dotās tiesības, prezidentam lūdza likumu uz diviem mēnešiem apturēt.

Šajā laikā, vācot parakstus, jānoskaidro iedzīvotāju viedoklis – vai jautājumu izlemt referendumā. Prezidents šajā situācijā nevar rīkoties citādi, kā vien nodot jautājumu parakstu vākšanai.

Un, ja iedzīvotāju atbalsts pārsniegtu 150 tūkstošus, būtu jārīko tautas nobalsošana.

Pusotru nedēļu pirms parakstīšanas noslēguma savu attieksmi izteikuši vien 3520 cilvēku jeb 0,23 procenti balsstiesīgo. Četrās parakstu vākšanas vietās līdz pat šai nedēļai nebija iegriezies neviens balsstiesīgais.

Patlaban Centrālā vēlēšanu komisija prognozē, ka 41 deputāta panāktā parakstu vākšana par tautas nobalsošanas ierosināšanu valsts budžetam izmaksās ap sešsimt tūkstošiem eiro. Sākotnēji bija prognoze, ka šis process izmaksās gandrīz miljonu eiro, tomēr pašvaldības noteica nevis 622 parakstu vākšanas vietas, kā bija domāts iepriekš, bet gan 358.

Turklāt kopējos tēriņus ietekmēs arī fakts, ka iedzīvotāju aktivitāte par deputātu rosināto jautājumu bijusi rekordzema.

Līdz ar to arī mazāk līdzekļu būs nepieciešami savākto parakstu pārbaudei. Elektroniska parakstīšanās iespēja, kas būtu lētāka, likumā vēl nav paredzēta.

“Cilvēkiem ir ko darīt vēl arī bez politikas. Tas ir ļoti labi, tā ir laba ziņa mums visiem – cilvēki dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no tā, ko ar viņiem mēģina darīt politiķi,” raidījumam saka Saeimas “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Deputāti, kuri ierosināja šo dārgi izmaksājušo procedūru, nekādas informatīvas kampaņas iedzīvotāju uzmanības piesaistīšanai nav izvērsuši. Pat viņu konti sociālajos tīklos neatgādina par šo iespēju.

“Redziet, deputāts Zariņš ir viens, nejēdzību valstī – ļoti daudz,” saka Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”)

Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītāja Ulda Auguļa “Twitter” konts vēsta par nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, ironizē par politiskajiem pretiniekiem, bet par parakstu vākšanu – klusums. Uz jautājumu, vai viņš no savas puses ir kaut ko darījis, lai informētu iedzīvotājus par parakstu vākšanu, Augulis atbild: “Tas nebija mūsu mērķis. Arī cilvēkiem pašiem ir jāseko līdzi.”

Tai pašā laikā – opozīcijas deputātu vēstulē prezidentam, kas kļuva par iemeslu likuma apturēšanai un parakstu vākšanai, teikts:“sabiedrībai un iesaistītajām pusēm ir jāsaņem iespēja pienācīgi iepazīties ar plānotajām likuma izmaiņām un to iespējamo ietekmi uz viņu tiesībām.”

Par iespēju sociālajos tīklos reklamēt savu politisko iniciatīvu noraidošs ir arī Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts Valērijs Agešins:

“Ja žurnālistu cunftes pārstāvji pajautā, es vienmēr laipni atbildu, bet kampaņot un aģitēt šinī konkrētajā gadījumā sociālajos tīklos es negatavojos, jo tas nav dzīvības un nāves jautājums.”

Atbildību no sevis uz medijiem mēģina pārlikt Saeimas “KPV LV” frakcijas deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Viņa arī uzsver, ka viņai bija svarīgi parakstīt šo vēstuli prezidentam: “Bija sajūta par visu procesu, ka tas bija pienākums veikt šo soli. Ir žēl, ka cilvēki to nenovērtē, tad tas nozīmē vienkārši, ka nākošo reizi acīmredzot ir jāpaļaujas uz to, ka mums ir jāpieņem lēmumi iedzīvotāju vietā.”

Viņas frakcijas biedrs Ēriks Pucens, kurš zem vēstules prezidentam parakstījies pats pirmais, noliedz, ka neko būtu nepietiekami aktīvs: “Es teiktu, ka nav tā, ka mēs neiesaistāmies, mēs iesaistāmies, mums ir savas nodaļas, mēs stāstām saviem biedriem, mēs vienmēr esam snieguši intervijas arī žurnālistiem par šo jautājumu.”

“KPV LV” deputāti nosauc vairākus novadus, ko apmeklējuši, un saka, tur runājuši par parakstu vākšanu, tomēr ne balsotāju aktivitāte tajos, ne arī publikācijas neliecina par aktīvu aģitāciju.

Savukārt Saeimas ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka iniciatīva par parakstu vākšanas informēšanu būtu jāuzņemas Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK):

“Te lielāks darbs un lielāka uzmanība būtu jāvērš tieši CVK, lai pietiekami informētu sabiedrību.

Bet, kas arī jāņem vērā, ka šis lūgums faktiski organizēt parakstu vākšanu bija kā brīdinājuma signāls arī Valsts prezidentam, lai viņš, pirms izsludināt kādus likumprojektus, divreiz padomā par likumprojekta kvalitāti.”

Tomēr šajā situācijā Centrālajai vēlēšanu komisijai nemaz nav tiesību aicināt uz parakstu vākšanu, skaidro CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. “Parakstu vākšana nav tā kā vēlēšanas, kurā piedalās visi. Parakstu vākšana ir tāda politiska akcija, līdz ar to vēlēšanu komisijas arī nedrīkst iesaistīties aģitācijā – vienalga, tiešā vai netiešā veidā, – to mums aizliedz likums. Līdz ar to mēs informējam par notikumiem, piemēram – par nedēļas laikā savākto parakstu skaitu (..) Savukārt vēlētājam kaut kādā veidā tomēr būtu jāiegūst informācija, un tad tas ceļš būtu politiskā aģitācija. Tiem politiskiem spēkiem, partijām, kas uzskatīja, ka šie likumi ir apturami, ka viņiem nav jāstājas spēkā, tiem būtu jāskaidro sava pozīcija, kāpēc šie likumi nav labi, kāpēc viņus vajadzētu atcelt,” saka Bērziņa.

Vairāki politiķi nemaz neslēpj, ka viņus interesējusi iespēja apturēt likumprojektu, parādīt vietu pozīcijai, nevis pa īstam iesaistīt iedzīvotājus un aģitēt par iniciatīvu. Pienākuma sekot, kas notiek tālāk ar pašu aizsākto procesu, viņiem nav.

“Būtu labi, ja šī referenduma rosinātāji arī interesētos par to, kas ar šo jautājumu notiek. Protams, ka šāds ierocis opozīcijai ir un var tikt izmantots diezgan efektīvi un diezgan skarbi pret pozīciju, tai skaitā – lai pozīcijai atgrieztu realitātes sajūtu, ja opozīcijai liekas, ka pozīcija ir zaudējusi realitātes sajūtu. Bet vienlaikus opozīcijai ir jāpadomā, ka tas nedrīkst būt gluži parlamentārās obstrukcijas ierocis. Tā jau varētu opozīcija par katru likumu savākt parakstus un visu valsts likumdošanas procesu bloķēt. (..) Tādēļ ir svarīgi, lai šis stiprais ierocis tiek izmantots labā ticībā,” saka konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. 

Gan Zaļo un zemnieku savienības, gan "Saskaņas" deputāti apliecina, ka viņi jau drīz varētu atkārtoti izmantot Satversmē paredzēto iespēju un ar parakstu vākšanu aizkavēt vēl citu likumu spēkā stāšanos. Piemēram, par Rīgas domes atlaišanu, ko Saeima plāno skatīt nākamnedēļ, vai administratīvo reformu. “KPV LV” gan vairs negrasās pieslieties opozīcijas iniciatīvām. Taču opozīcijai pietiks arī ar savu deputātu parakstiem – lai iesniegtu prezidentam Satversmes 72. pantā balstītu lūgumu, pietiek ar trešdaļas jeb 34 deputātu parakstiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti