Pirms nepilniem trijiem gadiem sociālajā vietnē “Facebook” vīrietis vārdā Agnis publicēja ierakstu, kurš viņu noveda uz apsūdzēto sola. Apsūdzētais ierakstā paudis sašutumu, ka kādā sporta klubā ielaists melnādains vīrietis. Viņš izteicis apgalvojumu, ka melnādainie cilvēki izplata dažādas slimības, un pielīdzinājis viņus pērtiķiem.
Ieraksts izpelnījies tiesībsargājošo iestāžu uzmanību, un tā autors apsūdzēts nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanā. “Internetā bija ievietots komentārs attiecībā uz melnādainiem cilvēkiem, nekorekts, kas ir pamats saukt pie atbildības,” stāsta Rīgas apgabaltiesas tiesnese Signe Kalniņa.
Pirmā tiesu instance kungu attaisnoja. Prokurors ar tādu lēmumu nebija apmierināts un vērsās apelācijas instancē. Rīgas Apgabaltiesas tiesnese Signe Kalniņa kolēģu spriedumu atcēla un vīrieti atzina par vainīgu noziegumā: “Apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka ir pierādījumi pietiekami vainas atzīšanai.”
Tiesnese stāsta, ka prokurors apsūdzēto lūdz sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 28 dienām. Šādu sodu noteica arī tiesa. Pirmstiesas procesā apsūdzētajam bija piemērots brīvību ierobežojošs piespiedu līdzeklis. Ar tiesas lēmumu viņam piespiedu kārtā veikta psihiatriskā ekspertīze.
Tāpēc faktiski tiesas piespriestais sods jau ir izciests, un, cietumā viņam, visticamāk, nebūs jāiet. “Ja šis apelācijas instances spriedums stāsies spēkā, tad viņš faktiski būs izcietis sodu,” norāda tiesnese.
Kalniņa saka, šādu lietu viņas praksē nav daudz. Kā referējošā tiesnese šādu lietu izskatījusi pirmo reizi, bet pērn apelācijas tiesas sastāvā piedalījusies vēl vienas šādas krimināllietas izskatīšanā. Toreiz pirmā tiesu instance apsūdzēto bija atzinusi par vainīgu, bet apelācijas tiesa attaisnoja.
Oficiālo iesniegumu skaits par naida runu pēdējos gados nav būtiski mainījies – aizvadītajā gadā tie bija 14, savukārt 2016.gadā – 13 iesniegumi, informēja Drošības policijā. Viņi ir viena no iestādēm, kurā izmeklē procesus par naida un nesaticības izraisīšanu.
Pērn par nacionālā, etniskā vai rasu naida izraisīšanu Drošības policijā uzsākti divi kriminālprocesi, pirms diviem gadiem tie bija astoņi, savukārt 2015.gadā – desmit kriminālprocesi.
Arī Tiesu administrācijas sniegtie dati rāda, ka būtiskas izmaiņas šajā nozieguma veidā nav novērojamas. Proti, pagājušajā gadā spēkā nav stājušies spriedumi par šo krimināllikuma pantu. Pirms diviem gadiem notiesāts viens cilvēks, bet 2015.gadā – pieci cilvēki. Jāpiebilst, ka par notiesātu cilvēku atzīst tad, kad spēkā stājas tiesas spriedums.
Likums nosaka: par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem. Ja noziegumu pastrādājusi cilvēku grupa, tad sods var būt pieci gadi cietumā. Bet, ja tas ir saistīts ar vardarbību, tad cietumā var nākties pavadīt pat desmit gadus.
