Dienas ziņas

ES lauku konsultanti spriež par sadarbību ar Austrumeiropu

Dienas ziņas

Cēsīs sākta viduslaiku pils restaurācija

Līgatnes rehabilitācijas centrs meklē attīstības iespējas

Par Līgatnes rehabilitācijas centra problēmām pašvaldība vēršas ministrijās

Piecu gadu laikā kopš Līgatnes rehabilitācijas centrs ir pašvaldības pārvaldībā, tas var tikai izdzīvot, taču plānot attīstību līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams. Parādu dēļ centram ierosināts tiesiskās aizsardzības process, taču, lai nākamais solis nebūtu maksātnespējas pasludināšana, pašvaldība pēc palīdzības vērsusies Ekonomikas un Finanšu ministrijās

Tiekoties ar Ekonomikas ministrijas un Investīciju un attīstības aģentūras speciālistiem, Līgatnes novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins atzīst, ka rehabilitācijas centra uzturēšana ir liels slogs, arī valsts medicīnas aprūpes sistēmā šāda veida pakalpojumi nobīdīti krietni zemu.

Centrā ir ap simts gultasvietām. Lai izdzīvotu, nepieciešams aizpildīt ap 65%, bet valsts apmaksā 10%. „Mēs šeit ikdienā redzam, ka simtiem cilvēku šis pakalpojums ir vitāli nepieciešams, lai viņi varētu atgriezties darba tirgū, nevis kļūt par invalīdiem. Bet diemžēl cilvēku pašu rocība un iespējas ir tādas, kā viņas ir. Savukārt valsts atbalsts šajā jomā ir tik niecīgs, ka uzņēmumam faktiski nav iespējams izdzīvot,” skaidro Šteins.

Centrs ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā, te ir vairāk nekā 75 darbvietas, tāpat tas saistīts ar vietējo infrastruktūru, kas arī bija iemesls pašvaldībai nepieļaut tā slēgšanu. „Šis ir atsevišķs ciems – Skaļupes, kur visa infrastruktūra un viss ir veidots tieši šī rehabilitācijas centra vajadzībām. Ja šis rehabilitācijas centrs beidz pastāvēt, tad īstenībā beidz pastāvēt arī viss ciems ar saviem 300 iedzīvotājiem,” norāda pašvaldības vadītājs.

Rehabilitācijas centra komplekss būvēts 80.gados, tas ir ļoti liels un prasa milzīgus ieguldījumus, jo ēkas ir jāsiltina, jāveic apjomīgi iekštelpu remonti. Tomēr Ekonomikas ministrijas speciālisti lēš, ka būtu iespējams atrast investoru, kas pēc tam ieguldīto atpelnītu, attīstot medicīnas tūrismu. „Latvijai, ņemot vērā mūsu fantastiskos mediķus, ir šī iespēja. Kāpēc mums eksportēt uz Vāciju mediķus, ja mēs varam importēt vācu pacientus un palīdzēt viņiem saņemt pakalpojumu, šeit dzīvojot, šeit strādājot. Jā, tas prasa jaunas zināšanas, tas prasa valodu apguvi personālam, bet tajā pašā laikā tas iedod mums šo attīstības perspektīvu,” saka Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova.

Speciālisti arī norāda - lēnām, tomēr medicīnas tūrisms Latvijā ienāk. Līdz šim ir arī vairāki veiksmīgi piemēri, kad piesaistot privāto kapitālu, medicīnas iestādes attīstās. 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti