Kaut arī pieķerto dzērājšoferu skaits Latvijā pēdējos gados jūtami nepieaug, parādās arvien vairāk iereibušu autovadītāju, kas ievērojami apdraud apkārtējo cilvēku drošību.
Par to liecina ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir bijuši iesaistīti stipri iereibuši autovadītāji. 2019. gadā šādu negadījumu bija 663, taču pēc gada jau 733.
Savukārt 2020. gadā Valsts policija ir pieķērusi kopumā vairāk nekā trīsarpus tūkstošus dzērājšoferu. Divām trešdaļām alkohola koncentrācija asinīs ir bijusi virs 1,5 promilēm.
Attiecībā uz šādiem autovadītājiem Iekšlietu ministrija piedāvāja ieviest kriminālatbildību.
“Soda noteikšana, protams, ir atturošs un viens no galvenajiem atturošajiem līdzekļiem, lai personas nepastrādātu sabiedriski bīstamas darbības. Šis ir viens no šādiem piedāvājumiem, kas, ekspertu līmenī arī izskanēja, varētu mazināt transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā,” norādīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš.
Katru grozījumu ieviešanas ceļš sākas ar izsludināšanu valsts sekretāru sanāksmē. Tomēr šie grozījumi tika nevis izsludināti, bet gan apspriesti Iekšlietu ministrijas ekspertu līmenī. Tas gan netraucēja reaģēt Saeimas deputātiem.
Kā Latvijas Televīzijai norādīja Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins, ir vairāki apsvērumi, kāpēc kriminālatbildības ieviešana nav tik vienkārša.
“Ja ir krimināllieta, tas nozīmē vairākas tiesu instances, iespēju pārsūdzēt. Tad pastāv arī risks, ka gadiem ilgi lēmums nebūs pieņemts. Manā skatījumā, ja mēs [kaut ko] grozām, tad ir jāparedz kārtība, kas nodrošina iespēju ļoti ātri pieņemt lēmumu,” pauda Judins.
Atbalstu grozījumiem pauda arī ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņaprāt, ja liela sabiedrības daļa nesaprot, ka dzērumā pie stūres braukt nedrīkst, vienīgais risinājums ir kriminālatbildība.
“Ja būtu kriminālatbildība, tad viennozīmīgi būtu jākonfiscē transportlīdzeklis. Līdz ar to dzērājšoferim, kurš brauc arī atkārtoti, viņam nebūtu vairs, ar ko braukt,” sacīja Stukāns.
Tomēr konfiscēt auto stipri iereibušiem autovadītājiem nav nemaz tik viegli.
“Ja cilvēks vada savu transportlīdzekli, mēs, protams, varam domāt par konfiskāciju. Bet nav retums, ka cilvēki brauc ar svešām automašīnām. Un tā var būt gan līzingā [nopirkta], gan drauga mašīna, gan darba devēja, un tad konfiskācija nav iespējama,” skaidroja Judins.
Diskusiju laikā kā viens no iespējamiem kriminālsodiem dzērājšoferiem tika apspriesta brīvības atņemšana. Taču Stukāns uzskata, ka negodprātīgiem autovadītājiem būtu jāpiemēro tādi sodi, kas spētu mainīt šo cilvēku domāšanu.
“Ir daudz dažādi veidi, tai skaitā Valsts probācijas dienestam [ir] dažādas programmas, tā saucamais piespiedu darbs, dažāda veida semināri, diskusijas, kas var mainīt cilvēka domāšanu. Mums plašāk jāiet tajā virzienā, nevis formāli ielikt cietumā uz gadu,” norādīja Stukāns.
Kā atzīmēja Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Judins, jautājumu par kriminālatbildību dzērajšoferiem Saeimā, visticamāk, turpinās izskatīt rudenī. Pēc viņa teiktā, grozījumu ātru pieņemšanu gaidīt nevar, jo priekšā vēl ir garas diskusijas.
