15 līdz 25 lati. Tik daudz sludinājumu portālos šobrīd maksā īpašās apgrozības monēta, uz kuras attēlots stārķis. Šis latiņš savulaik bija pirmais no īpašās apgrozības monētu klāsta un nokalts vien 250 tūkstošos eksemplāru apmērā.
"Mēs redzējām, kā savulaik vācieši dažādo savas divu marku monētas un kā katru gadu Anglijā tiek izdotas jaunas mārciņas ar atšķirīgu dizainu vienā pusē," stāsta Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle. „Tā tā ideja gaisā pamesta stāvēja, kamēr notika konkurss zelta simts latu monētas izstrādei."
Tieši šajā konkursā savu ideju par stārķi pieteica tēlniece Olga Šilova. Lai gan viņas stārķis uz zelta simtlatnieka neparādījās, tā motīvs vēlāk tika izmantots pirmās īpašā dizaina viena lata monētas kalšanā.
"Uz to laiku apgrozībā jau bija monētas - lasis, gotiņa [..] un man šķita, ka pietrūkst gaisa simbola, jo visas stihijas, šķiet, bija atainotas. Un tad es izdomāju, ka tas būs putns. Un ja tas būs putns, tad, protams, stārķis, jo viņš simbolizē uzticību, ģimeni un lauku dzīvi. Viņš ir ļoti latvisks putns," uzskata Šilova.
Māksliniece atzīst, ka līdz šim neviens darbs viņas dzīvē nav bijis tik ilgs, atbildīgs un grūts, kā strādājot pie monētas ar stārķi.
„Putni ir ļoti sarežģīti attēlošanā, jo tiklīdz tu pamaini kaut kādu biezumu vai formu, tā tas ir pavisam cits putns. No plastikas viedokļa arī," stāsta tēlniece. „Dzīvē viņš ir mīļš, bet, kad tu sāc ar viņu darboties kā ar formu, tad tu saproti, ka tas ir tāds bundulis ar ļoti tievām un garām ekstremitātēm, kas cilnim ir ļoti sarežģīts."
Stārķa veidols uz monētas mainīts vairākkārt. Starp darba variantiem bijusi gan monēta ar diviem putniem, gan lidojoša stārķa veidols, līdz beigās izvēlēts stārķis, kurš vij ligzdu. Lai arī sākotnēji māksliniece stārķim knābī ielikusi zāles pušķīti, par to savs galavārds, bija sakāms toreizējam Latvijas Bankas prezidentam.
"Einārs Repše pamanīja, ka tas neskaidrais priekšmets knābī ir tiešām neskaidrs," atminas māksliniece, "viņš atgādināja, ka knābī vajag ielikt zariņu."
Arī pēc stārķa monētas Šilova turpina darbu pie naudas. Šobrīd viņa Latvijas Bankai veido leģendārās Mildas krūšutēlu. Savukārt banka gatavojas tālākai īpašo monētu kalšanai. Tiesa, motīvi uz jaunajām eiro monētām būs citi.
Uz eiro mēs skudras vai stārķus kalt nevarēsim," uzsver Brūkle. „Šīm monētām tomēr ir jābūt saistītām ar īpašiem notikumiem valsts vai Eiropas kontekstā. Vienu gan mēs gribam turpināt - tas ir turpināt stāstu par Latviju, kā mēs to esam darījuši vairāk nekā 20 gadu."
Pirmā Jaunā Latvijas bankas veidotā divu eiro monētu dienas gaismu ieraudzīs nākamā gada nogalē. Par to kādi attēli varētu rotāt šīs monētas, Latvijas Banka lems janvārī.
