Dienas ziņas

Valmierā sveic zelta pārus

Dienas ziņas

Beverīnas novads izsludina publisko apspriešanu

Novados varētu būt grūtības nokomplektēt vidusskolas klases

Novadu skolās varētu būt grūti nokomplektēt vidusskolas klases

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lai sakārtotu Latvijas skolu tīklu, Izglītības un zinātnes ministrija rosina  ieviest minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai. Darba grupas piedāvātie pirmie varianti paredz, ka vidusskolas klasi republikas nozīmes pilsētas skolā varētu atvērt, ja tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros – 18 bērni, bet novados – 14 bērni. Ja šādi noteikumi tiktu pieņemti, Latvijas novados vairākas skolas, iespējams, nespētu desmitās klases nokomplektēt.

Rēzeknes novada Tiskādu vidusskola rudenī svinēs savu 50. jubileju, šeit mācās ap 200 bērniem. Klases nav lielas, tomēr skolas gaiteņi nestāv tukši. Vidusskolas klasēs ir no 12-15 skolēniem, astotajā un devītajā klasē mācās 13-14 bērnu.

„Mēs atrodamies pa vidu starp divām lielākajām vidusskolām, mums tuvākā ir Maltas vidusskola – 14km un Viļānu vidusskola – arī 14 km. Mūsu skolā 9. klasē ir pašlaik 14 skolēni, bet tur ir skolēns, kas mācās pēc speciālās programmas, viņš jau, protams, vidusskolā neies, līdz ar to varētu rasties problēmas,” spriež Tiskādu vidusskolas direktora vietniece  Elita Valenieka.

Tiskādu vidusskolas 9. klases audzēkņu plāni pēc pamatskolas beigšanas ir dažādi, tomēr lielākā daļa vēlētos mācīties tepat un justu diskomfortu, ja būtu spiesti izvēlēties citu vidusskolu vairāk nekā 10 kilometru attālumā.

Kristīne Ņizina:  „Es šeit netālu dzīvoju, 5 minūšu attālumā, šeit ir visi mani draugi – kopš pirmās klases un man šeit patīk.” Zoja Suvorova gatavojas doties uz Rēzekni, uz pārtikas tehnologiem. Iļja Metrošenks un  Vadims Meļehovs plāno mācības turpināt tepat.

Rēzeknes novadā līdz šim pašvaldības noteiktais minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasēs bija 12 bērni.

„Bija tādi noteikumi, ka lauku skolā klasē jābūt 12 skolēniem, tas būtu daudz maz reāli savākt tos 12, bet, ja skolēnu skaitu palielina, tas jau, protams, problēmas radīs,” saka Valenieka.

Novada izglītības pārvaldes pārstāvis Vilis Deksnis uzskata, ka nupat piedāvātais modelis ir tikai viens no variantiem un satraukties pāragri. Tomēr viņš atzīst, ka novadu skolu intereses nereti netiek ņemtas vērā:

„Mēs esam regulāri piedāvājuši savus kandidātus visām šīm darba grupām, vispār par šo „nauda seko skolēnam” savulaik es pats esmu darbojies vienā darba grupā, kur es biju gandrīz vienīgais, kurš valsts līmenī nostājās pret šo modeli. Darba grupā apskatoties, tur ir lielo pilsētu pārstāvji, no lauku pašvaldībām – ļoti, ļoti maz un vienu brīdi darba grupā vispār nebija neviena cilvēka no lauku pašvaldībām.”

Darbs pie jaunā izglītības modeļa izstrādes joprojām turpinās, un jācer, tiks rasts variants, kas ļaus arī Latvijas novados dzīvojošiem bērniem iegūt izglītību savas dzīvesvietas tuvumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti