Piektdien, 19. jūnijā, Saeima slēdz pavasara sesiju un līdz 2. septembrim dodas vasaras brīvdienās. Un Pilsoniskās alianses direktore Zonberga vērtē, ka Saeima spēja operatīvi pielāgoties darbam krīzes apstākļos, taču skaidrot savus lēmumus sabiedrībai arvien nesteidzas.
"Stratēģiskā komunikācija ir it īpaši būtiska krīzē, lai skaidrotu, kāpēc šādi vai citādi lēmumi ir pieņemti, un politiskos strīdus noliktu otrajā plānā. Attiecībā par sabiedrības līdzdalību pozitīvi ir vērtējams tas, ka Saeimas komisijas sēdes ātri vien bija atklātas, un tie sabiedrības pārstāvji, kas pieteicās dalībai sēdēs, varēja piedalīties, kā arī izteikt viedokli. Tomēr, no otras puses, ja mēs skatāmies par sabiedrības līdzdalības skaidrošanu, kas atkal ir tāds komunikācijas jautājums, tad tā arī Saeima neizskaidroja sabiedrības pārstāvjiem, kā tie varēs līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesā krīzes apstākļos. Tas bija īpaši svarīgi tādēļ, ka krīzes sākumā Saeima solīja, ka tiks skatīti tikai un vienīgi jautājumi, kas skar krīzes pārvarēšanu, tad ātri vien darba kārtībā parādījās tādi likumprojekti, kas nav saistīti tikai ar krīzes pārvarēšanu," saka Zonberga.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
Valsts prezidents Egils Levits piektdien, 19. jūnijā, informēja, ka nolēmis izsludināt novadu reformu.
