Novadu reformas likuma pieņemšana Saeimā ir nozīmīgs starpfinišs pēc apmēram 500 dienas ilgušā apspriežu un izvērtēšanas perioda, norādījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par"). Reformas apspriešana ir nenoliedzami politisks un kompromisu process, sacīja kādreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Viņaprāt, gan nav labi, ka tomēr saglabātas Ventspils, Jelgava, Liepāja un vēl dažas lielās pilsētas atstatus no blakus esošajiem novadiem: „Tas bija diezgan tiešs Pūces solījums, ka vairs nebūs nekādu republikas pilsētu, tikai Rīga.
Rezultātu mēs redzam – sākās reāls politiskais tirgus un izveidotas valstspilsētas.
Es esmu pats šo cīņu zaudējis, jo arī manā plānā nekādas republikas pilsētas nebija paredzēts.”
Bijušais ministrs norāda, ka viens no reformas mērķiem ir apvienot spēcīgus centrus ar nedaudz vājākām perifērijām, tādējādi kopumā uzlabot šo teritoriju pārvaldību un cilvēkiem sniegtos pakalpojumus. To var panākt, tikai integrējot pilsētas ar lauku teritorijām, kā tas izdarīts gadījumā ar Jēkabpili un tai tuvējiem pieciem novadiem.
„Iespējams, no ilgtspējīgas attīstības viedokļa pat nevis tā novadu skaita mazināšana bija tik svarīga, cik izbeigt padomju laika domāšanu un atstāt šīs autonomās lielās pilsētas. Jo cilvēkam, kurš mēģina analizēt šīs lietas, paliek neatbildēts jautājums: kā funkcionēs tie novadi, kas ir apkārt lielajām pilsētām. Organisks novads veidojas tad, ja tajā ir labs centrs un apkārtējā teritorija. Lēmumi par lielajām pilsētām ir pretrunā tam, kas jāpanāk reformas rezultātā," sacīja Zalāns.
Viņš arī uzskata, ka ne līdz galam pārdomāts bija lēmums par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam. Būtu vajadzējis ņemt vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
„Par tām robežām starp Sēliju un Latgali tiem, kuri tur nedzīvo, īsti sapratnes nav. Bet vispār vilkt un mainīt robežas pa etnogrāfisko novadu robežām arī ir ambīcijas, ko īsti nevar izpildīt. Tā kā, protams, kāds vienmēr paliks neapmierināts, tas ir jāsaprot," sacīja eksministrs.
Kādreizējā ministra ieskatā, pareizs ir īstenotais plāns noturēt apmēram 40 pašvaldības un vienoties par 42 vietvaru modeli. Tomēr lielāka skaidrība par funkciju sadali un uzdevumiem būs saredzama vairākos likumprojektos, kas vēl tikai taps.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazinās no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
