Igaunijas drošības iestādes vietējiem medijiem skaidroja - pēc Drošības policijas lūguma specdienestu operācijas laikā viens robežas posms netika apsargāts. Ar to daļēji var izskaidrot incidentu un to, ka robežsargi nespēja to novērst. Taču Latvijas robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars "De facto" apliecināja - Latvijas robežsardze tādu praksi nepiekopj.
Latvijas - Krievijas zaļā robeža netālu no Viļakas. Pēc pēdu kontroles joslas uzreiz var noteikt, ka kāds robežu ir šķērsojis. Pēdas saosta arī dienesta suns. Šoreiz gan tās ir vien "De facto" filmēšanas grupas atstātas.
Tieši šovasar ir pabeigts divus gadus ilgs process - beidzot saliktas visas robežzīmes, un abu valstu teritorijas ir zināmas līdz pēdējam centimetram. Sarkanbaltsarkanas robežzīmes norāda uz trigonometrisku stabiņu, kur arī ir robežlīnija. Tā atdala Latvijas zemi un Latvijas gaisa telpu no Krievijas gaisa telpas un zemes. Teorētiski joslas garumā būtu jāredz baltie stabi, lai varētu skaidri definēt, kur ir robeža, bet citus stabu nevar redzēt. Tas nozīmē, ka demarkācija jeb Latvijas - Krievijas robežas iezīmēšana dabā formāli joprojām nav pabeigta. Izņemot koku izraušanu un krūmu izciršanu, atliek arī, piemēram, sagatavot precīzas kartes (pagaidām starpvalstu līgumā ir norādītas vispārējas koordinātes). Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm šīs process var ieilgt līdz pat 2016.gadam.
"Tas ir kā saražota mašīna, bet tai vēl nav piešķirta valsts numura zīme, līdz ar to transports nevar pārvietoties pa ceļiem. Tas pats šeit," saka Voldemārs Šaicāns , Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks.
Drošības struktūrām nepietiek vien zināt, kur tieši atrodas robežlīnija, jāspēj arī ātri gar to pārvietoties. Taču trešā daļa no Latvijas - Krievijas robežas ir grūti izejama. To šķērso lielās upes, grāvji un ieplakas. Ir posmi, kur pārvietoties var tikai sausajā laikā. Pagaidu risinājumus robežsargi sagādā paši.
"No pavasara visu sakārtojam, saliekam, pa vasaru, kad nāk lietus sezona, ceļas ūdens un ceļ visus tiltus ārā, pie vecas dziesmas atgriežamies, tiltus jāliek uz vietas," norāda Voldemārs Šaicāns.
Daudzviet nepieciešami pastāvīgi risinājumi - pamatīgi tilti, caurtekas, laipas. Iekšlietu ministrijā jau ir izstrādājusi projektu un pieprasījusi aptuveni 15 miljonus eiro no valsts budžeta.
"Ja velkam paralēles ar Igaunijas incidentu, Krievijas puse saka, ka tas notika Krievijas pusē, Igaunija saka, ka tas ir noticis Igaunijas pusē. Te ir ļoti būtisks mūsu robežas demarkācijas un ierīkošanas process. Protams, tas prasa līdzekļus, bet ir ļoti būtiski iezīmēt precīzi mūsu robežu, tāpat to atbilstoši aprīkot," skaidro iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība").
Pēdējos gados pieaug gan nelikumīgu robežas šķērsošanu, gan atklātu kontrabandistu skaits. Tieši kontrabandas apkarošana bija Igaunijas drošības policijas darbinieka Estona Kohvera operācijas mērķis, kad viņu aizturēja Krievijas specdienesti. Cilvēki, kuri nodarbojas ar kontrabandu, ir arī Latvijas drošības policijas uzmanības lokā.
Drošības policijas 2013.gada pārskats liecina: "Krievijas specdienesti pārskata periodā turpināja izrādīt operatīvo interesi par Latvijas iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ regulāri apmeklē šo valsti. Īpašu interesi izraisīja personas, kuras iesaistītas akcīzes preču kontrabandā. Ar kontrabandu saistītie Latvijas iedzīvotāji ir viegli ietekmējami un šantažējami, tāpēc šīs personas ir piemērotas kandidatūras vervēšanai, tātad Krievijas specdienestus interesējošas informācijas iegūšanai."
Taču Igaunijas gadījumam līdzīgs incidents Latvijā nebūtu iespējams - to var secināt no vairāku "De facto" sarunu biedru teiktā. Pirmkārt, Igaunijas un Krievijas robežlīgums ir parakstīts šā gada sākumā un joprojām nav ratificēts. Robežas iezīmēšanas process pat nav uzsākts. Uz kartes robežlīnija ir ievilkta, taču dabā versijas par to, kur dažos posmos beidzas Igaunija un kur sākas Krievija, var atšķirties par vairākiem metriem.
