Parlamentārieši šīs sēdes laikā arī noraidīja vairākus Nacionālās apvienības iesniegtos likumprojektus.
Viens no tiem – piedāvātie grozījumi Darba likumā – paredzēja liegt darba devējiem pieprasīt svešvalodu prasmes sludinājumos, ja tās nav pamatoti nepieciešamas darba pienākumu veikšanai.
Likumprojekta autori vēlējās ar likumu nostiprināt, ka darba pienākumos nevar ietilpt nepieciešamība sarunāties ar Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju svešvalodā, ko skaidroja ar to, ka krieviski nerunājošiem Latvijas iedzīvotājiem nav iespēju strādāt daudzos privātuzņēmumos.
Tāpat tika noraidīti grozījumi, kuros bija piedāvāts pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā no 1. līdz 9. klasei jau šogad, 2022./2023. gada mācību gadā, nevis uzsākt pakāpenisku pāreju sešu gadu laikā, par ko šonedēļ konceptuāli vienojās valdību veidojošās koalīcijas partiju vairākums.
Atsauc likumprojektu
Sākotnēji iesniedzot likumprojektu par grozījumiem Imigrācijas likumā, Nacionālā apvienība prasītās izmaiņas pamatoja ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tika norādīts, ka Latvijā atrodas samērā daudz Krievijas pilsoņu uz saņemtu vīzu vai uzturēšanās atļauju pamata, tāpēc pastāvot iespējamība šo cilvēku aktīvai darbībai Krievijas atbalstam, kas varētu radīt apdraudējuma riskus Latvijas nacionālajai drošībai, bija norādījuši likumprojekta iesniedzēji.
Likumprojektā bija arī paredzēti izņēmumi, piemēram, izglītības, uzņēmējdarbības, nodarbinātības un ārstniecības pakalpojumu sniegšanas jomās, kā arī gadījumos, kas saistīti ar nepārvaramu varu, būtiskiem personiskiem iemesliem, Latvijas valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.
Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei bija paredzēts pienākums vispusīgi izskatīt katru iesniegumu, "nodrošinot individuālu pieeju katras situācijas izvērtēšanai".
Kāpjot Saeimas tribīnē, deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) argumentēja, kāpēc šādi grozījumi būtu nepieciešami, bet vienlaikus paziņoja, ka atsauc savu parakstu no tā, lai kopīgi sēstos pie viena galda, izdiskutētu un sagatavotu jaunu likumprojekta redakciju.
Deputāts arī pauda, ka Latvijā uzturas personas, kas visiem līdzekļiem atbalstīja Vladimira Putina noziedzīgo režīmu, un arī pēc Krimas aneksijas, kā arī Luhanskas un Doneckas okupācijas šis atbalsts Putinam bija, kas izgaismojās Krievijas prezidenta vēlēšanās – par Putinu Krievijas pilsoņi Latvijā atdeva aptuveni 20 000 balsu.
"Vēlos uzsvērt, ka visi Krievijas pilsoņi nav identiski, ir izņēmumi. Pilnībā norobežojos no publiskajiem izteikumiem, kas bija vērsti pret visiem Latvijā dzīvojošajiem krieviem," viņš sacīja.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā rietumvalstis vērsās ar plašām sankcijām pret iebrucēju. Tostarp Latvija lēma pārtraukt izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem. Vienlaikus paredzēts izņēmums gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.
