Vairāk nekā divdesmit gadus pēc neatkarīgās Latvijas tiesu vara atjaunošanas tās augstākā institūcija, kas lemj par tiesu sistēmas darba organizāciju – Tieslietu padome – apstiprināja īpašas vadlīnijas, kas tiesnešiem un tiesu darbiniekiem iesaka pēc iespējas plašāk skaidrot medijiem un sabiedrības locekļiem tos interesējošo spriedumus. Vienlaikus likums arvien sargā tiesnesi no tā, ko var uztvert par viņa darbības ietekmēšanu, tajā skaitā sprieduma pamatotības apšaubīšanu.
Likums ļauj sprieduma pārsūdzēt, bet, ja kāds tikai vēlas uzzināt, kādi bijuši tiesneša motīvi, viņš var cerēt vien uz konkrētās amatpersonas pretimnākšanu un izpratni par to, ko tā varētu pastāstīt saistībā ar strīdīgā lēmuma tapšanu. Likums arī strikti regulē, ko tiesneši vispār drīkst atklāt, piemēram, ja process bijis slēgts kā daudz aprunātajā Liepājas pedofilu prāvā.
"Katram tiesnesim pašam jāpieņem lēmums runāt vai nevajadzētu runāt. Varbūt tiesnesis nevēlējās runāt, varbūt bija sakāpinātas emocijas sakarā ar to, ka tika pievērsta pastiprināta uzmanība. Dažādi var būt iemesli," raidījumā "Panorāma" skaidroja Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš.
Tiesu varas pārstāvju vairākums gan atzīst, ka tiesu neatkarība nenozīmē imunitāti pret kritiku. Tomēr tiesnesim vai tā pilnvarotai runas personai nereti trūkst pieredzes un prasmju, lai samērotu likuma ierobežojumus ar sabiedrības vēlmi pēc informācijas.
"Likuma ierobežojums runāt par kādiem atsevišķiem likuma jautājumiem nav jāuztver kā aizliegums runāt vispār. Protams, reizēm ir grūti samērot, ko drīkst runāt, ko nē. Tas ir fakts," atzīst Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietniece Dzintra Balta.
Par nozares darbu politiski atbildīgā Tieslietu ministrija sola uzlabot tiesu personāla saziņas spējas.
"Šobrīd notiek darbs pie praktiskas rokasgrāmatas izstrādes, kas var palīdzēt darbā gan tiesnešiem, gan tiesu darbiniekiem, kas strādā ar masu medijiem. Šajā un pagājušajā gadā tiesu administrācija organizēja dažādus kursus un praktiskus seminārus tieši tiem darbiniekiem, kas strādā ar masu medijiem," stāsta Tieslietu ministrijas preses sekretāre Laura Majevska
Likumdevēji Saeimā tikmēr vēros, kā jaunās komunikācijas vadlīnijas tiesu darbinieku izpildījumā spēs uzlabot tiesu varas prestižu.
"Es uzskatu, ka pagaidām nav nepieciešamas papildu izmaiņas normatīvajos aktos," telefonintervijā uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība). "Pēc laika varēs izvērtēt, kā darbojas tiesnešu komunikācijas vadlīnijas. Paši tiesu pārstāvji pret tām izturējās ļoti pozitīvi."
"Panorāmas" aptaujātie tiesu pārstāvji arī norāda, ka īpaši sadarbībā ar žurnālistiem pie specifiskas valodas pieradušiem juristiem nereti ir pretenzijas pret viņu teiktā interpretāciju medijos. Pat ja tiesneši komunicēs vairāk nekā līdz šim, daļa atbildības par to, ko sadzirdēs sabiedrība, gulsies uz plašsaziņas līdzekļiem.
