Sadaļas Sadaļas

Ministrs sola «Arsavai» samaksāt par celtņu darbu Zolitūdes traģēdijā

 Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) būtu zinājis, ka Rīgas dome atteiksies segt izdevumus par celtņu piesaistīšanu Zolitūdes traģēdijā, tad jautājums par finansējumu būtu jau izskatīts valdībā un summa sen būtu samaksāta, teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Reformu partija").

Kā norādīja ministrs, Rīgas pašvaldība traģēdijas brīdī mutiski bija vienojusies, ka segs celtņu piesaistīšanas izmaksas, taču vēlāk, izpētot normatīvos aktus, no šāda nodoma atteikusies.

Kozlovskis nenoliedz, ka piesaistītie uzņēmuma "Arsava" celtņi savu darbu paveica. Tāpat ministrs norādīja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai situāciju atrisinātu - uzņēmums saņemtu samaksu par darbu un lieta nenonāktu tiesā.

Ja Rīgas dome savu nostāju nemainīs, iekšlietu ministrs uzrunās ministru prezidenti Laimdotu Straujumu ("Vienotība"), Finanšu ministriju un VARAM, lai jautājumu virzītu valdībā.

Korekta procedūra paredzētu, ka tehniku, kuru pēc plāna piesaista pašvaldība, pati to arī apmaksā, un pēc tam lūdz kompensēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Pēc tam attiecīgi VARAM valdībai lūgtu piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, teica Kozlovskis.

LTV ziņoja, ka ne Rīgas dome, ne VUGD un Iekšlietu ministrija (IeM) joprojām nav samaksājusi Zolitūdes traģēdijas glābšanas darbos iesaistīto ceļamkrānu īpašniekfirmai "Arsava".

"Arsavas" valdes loceklis Artūrs Maslovs skaidroja raidījumam, ka traģēdijas vietā trīs diennaktis strādāja trīs celtņi un 14 darbinieki. Sākumā rēķins par darbiem iesniegts Rīgas domei, bet tā norādījusi, ka rēķins jāapmaksā VUGD. Ugunsdzēsēji savukārt skaidrojuši, ka dienesta rīcībā nav tādu līdzekļu. Uzņēmuma tāme par trīs diennakšu darbu ir 63 000 latu jeb 89 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

VUGD pārstāvis pauda viedokli, ka nauda jāmeklē Rīgas domei. Savukārt pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs skaidroja, ka maksāt uzņēmumam dome nedrīkst saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pēc Radzeviča teiktā, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka šādi izdevumi sedzami tikai no valsts pamatbudžeta. Domes pārstāvji uzsver, ka pēc valstī spēkā esošajiem noteikumiem vienošanās ar piesaistītajiem uzņēmējiem jāslēdz darba organizētājiem. Tieši viņi arī pēcāk no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem var lūgt kompensēt radušos izdevumus. Radzevičs uzskata, ka šādu summu varētu rast no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Viņš plāno ar šādu lūgumu vērsties IeM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt