Panorāma

Speciālreportāža no Parīzes

Panorāma

Cietušie par izmeklēšanas pirmajiem rezultātiem

Apcietina Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamos

Zolitūdes lietā aizdomās tur būvinženieri Sergetu un būvekspertu Gulbi

Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā policija piemērojusi aizdomās turamā statusu divām personām, informēja Valsts policijā. Savukārt aģentūra LETA ziņo, ka apcietināts sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets un būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis. Policija pieļauj, ka lietā turpmāk varētu būt vēl vairāki aizdomās turamie un divu mēnešu laikā tā varētu tikt nodota prokuratūrā.

Ekskluzīvs LTV video, kurā redzama būvinženiera Sergeta apcietināšana:

Zolitūdes projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis ir arhitektūras pakalpojumu uzņēmuma "GP Projektu birojs" valdes loceklis un lielākais īpašnieks - viņa īpašumā ir 70,29% uzņēmuma kapitāldaļu. Otrs īpašnieks ir Mārtiņš Pundurs (29,41%).

"GP Projektu birojā" pēc notikušās traģēdijas aģentūrai LETA paskaidroja, ka Gulbis nolēmis nesniegt komentārus medijiem par notikušo Zolitūdes traģēdiju un lielveikala projekta būvekspertīzi.

„Šodien procesa virzītāji pieņēma lēmumu par aizdomās turamo personu atzīšanu par tādām. Pašlaik tiesā tiek izskatīts jautājums par drošības līdzekļiem diviem aizdomās turamajiem. Šobrīd vienam cilvēkam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Notiek tiesas sēde arī par otro aizdomās turamo,” žurnālistus informēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, sākumā gan neizpaužot aizdomās turamo vārdus. Vēlāk gan kļuva zināms, ka apcietinātas abas aizdomās turētās personas, ziņo LETA.

„Izmeklēšana ir nonākusi līdz tai stadijai, kad faktiski izmeklētājiem viss ir skaidrs,” uzsvēra Grišins.

Policijas pārstāvis nekomentēja apcietinājuma kā drošības līdzekļa mērķi, vien norādīja, ka „tas nav žests sabiedrībai”.

Aizdomās turamo statuss piemērots, balstoties gan uz policejiski iegūtajiem pierādījumiem, gan uz ekspertu slēdzieniem. Līdz ar to izmeklētājiem vairs neesot nekādu šķēršļu izdarīt juridisku vērtējumu.

Pašlaik aizdomās turamajiem tiek inkriminēti noziedzīgi nodarījumi, kas attiecas uz tiešo iemeslu traģēdijai un kas saistīti ar rupjam kļūdām projektēšanas stadijā. Taču policijas pārstāvis pieļāva, ka turpmāk būs vairāk aizdomās turamo. Tie varētu būt saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem par būvniecības noteikumu pārkāpumiem.

„Saskatāmas rupjas kļūdas projektēšanas laikā. Kā arī nenoliedzami, ka saskatāma arī citu cilvēku rīcība, pienākumu nepildīšana, kas liedza savlaicīgi konstatēt un novērst šo traģēdija,” pauda Grišins.

Grišins informēja, ka pašlaik pēc Krimināllikuma panta, kāds piemērots šajā gadījumā, var draudēt līdz četriem gadiem cietumā, lai gan „pēc veselā saprāta” varētu būt citādi, taču citu pantu policija nevarēja inkriminēt.

Taujāts par lietas nodošanu prokuratūrā, Grišins norādīja, policijai pašlaik ir pietiekoši laika, lai kvalitatīvi pabeigt izmeklēšanu un nodot kriminālvajāšanai.

Izmeklētāji varētu iekļauties divu mēnešu termiņā, lai nodotu lietu kriminālvajāšanas sākšanai.

„Panorāmas” rīcībā esošā informācija arī liecina, ka tiesa ir apmierinājusi policijas lūgumus piemērot dažādus mantiskos ierobežojumus pret kādu juridisko personu. Taču, pret kuru tieši – tas izmeklēšanas interesēs šobrīd netiek atklāts.

Pārsteidz apcietināšana

“Ļoti pārsteidz šāds lēmums, jo būtībā apcietinājums jau nav soda veids. Attiecībā par atbildību ir jālemj tiesas procesa gaitā. Apcietinājums ir ar mērķi, lai cilvēks nebēgtu vai neizvairītos no izmeklēšanas, bet Sergets ir vairākas reizes sniedzis liecības. Vienmēr ir ieradies pie procesa virzītāja,” Latvijas Radio skaidroja Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks. 

Viņš norādīja, ka nav pamata šobrīd uzskatīt, ka Sergets bēgs vai slēpsies. 

"Tas ir teātris. Tas neliecina par nopietnu attieksmi pret izmeklēšanu," sacīja advokāts.

Būvinženiera Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks par aizturēšanu

    Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, to vidū trīs glābēji. Bez vismaz viena vecāka palika 23 bērni.

    Tiesībsargājošajās iestādēs vairākkārt norādīja, ka Zolitūdes traģēdijas lieta ir lielākā un sarežģītākā krimināllieta Latvijas vēsturē, un šo darbu veic milzīgs cilvēku skaits. Izmeklēšanas darba grupā ir iesaistīti 40 izmeklētāji un četri prokurori, stāstīja ģenerālprokurors.

    Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijas Televīzijā tapa filma "Kurš vainīgs?", kurā izmeklē notikušās Zolitūdes traģēdijas cēloņus, analizē projektētāju, būvnieku, būvvalžu amatpersonu, kā arī veikala “Maxima” pārstāvju atbildību par notikušo, kā arī skaidro, kas draud šiem cilvēkiem un kādi “baltie plankumi” iezīmējas izmeklēšanā un likumdošanā. 

    Pievēršas būvniecības sakārtošanai

    Traģēdija bijis dzinulis vairākām izmaiņām, piemēram, būvniecības jomā ir atjaunota valsts uzraudzība pār būvniecības procesu un sabiedriski nozīmīgo ēku ekspluatāciju. Izveidots Būvniecības kontroles valsts birojs, par kura vadītāju Ekonomikas ministrija ir izraudzījusies Pēteri Druķi.

    Veikali mainījuši ačgārnās instrukcijas, ka, atskanot trauksmei, vispirms jāmeklē trauksmes cēlonis, un tad tikai jāevakuē cilvēki. Tāpat arī plānots paredzēt, ka visiem iedzīvotājiem būs uzlikts pienākums evakuēties trauksmes situācijā.

    Veido komisijas

    Pēc traģēdijas mēģināts izveidot sabiedriskās izmeklēšanas komisiju, kurā piedalītos nevalstiskās organizācijas – „Delna”, „Providus”, Latvijas Pilsoniskā alianse. Taču iecere izgāzās, komisijai darbu īsti nesākot. Komisija bija izveidota milzu steigā, faktiski bez likumiskā mandāta un uzdevumiem, bet ar gatavu tāmi.

    Bet gadu pēc traģēdijas Saeimā tapa parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura vēta Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības, lai šādu traģēdiju notikšana nebūtu iespējama.

    Izgaismo virkni problēmu

    Traģēdija arī izgaismoja problēmu, ka, notiekot nelaimei, nereģistrētās attiecībās dzīvojošajiem nepienākas ne valsts atbalsts, ne pabalsti, ne tās garantijas, kas pienākas laulātajiem.

    Nepadarītie darbi skar arī būvspeciālistu sertifikāciju. 

    Arī lielveikalu darbinieku atalgojums un darba apstākļi bija viena no lietām, ko aktualizēja Zolitūdes traģēdija. Gadu pēc tās, veicot aptauju, Latvijas Radio secināja, ka darbs lielveikalā nozīmē garas darba stundas un lielu slodzi par samaksu, kas itin bieži nesasniedz pat minimālo algu, no kuras atskaitīti likumdošanā paredzētie nodokļi. 

    Īss "Maxima" boikots

    Pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijas sabiedrībā aizsāktais veikalu tīkla “Maxima” boikots tagad šķietami  beidzies. Tā sākotnējie iniciatori pauž nožēlu, ka sabiedrība nav bijusi spējīga noturēt spiedienu pret uzņēmumu. Tomēr uzņēmumu reputācijas vērtējumā "Maxima" joprojām ieņem augstu vietu.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti