Par to, ka Eiropas Savienības iecerētie pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam pēc 2020.gada varētu Latvijai būt neizpildāmi vai pat pārāk smagi, valdība sāka diskutēt jau pagājušā gada rudenī.
Tomēr, kā liecināja diskusijas otrdien valdības sēdē, atbildīgās ministrijas savu mājasdarbu – apzināt situāciju dažādās nozarēs un sniegt priekšlikumus – ir atlikušas uz pēdējo mirkli.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola uzsver, ka citas iespējas aizstāvēt savas intereses siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā Latvijai var arī nebūt: „Mēs neesam saņēmuši informāciju, ko esam lūguši, un termiņš atbilžu sniegšanai, komentāriem ir 18.jūnijs. Un mēs tiešām aicinātu nozares rūpīgi sekot šiem jautājumiem, jo tas ir Latvijai būtisks jautājums, jo, teiksim, ja Latvija šobrīd neizmantos iespēju visos līmeņus paust šo vajadzību pēc īpaša risinājuma, un pamatot to ar datiem un skaitļiem, tad periodā pēc 2020.gada tas tautsaimniecībai var izmaksāt ļoti dārgi, mēs runājam par vismaz 100 miljoniem eiro ik gadu un lielākām summām.”
Savukārt vairāki ministri uzskatīja, ka veids, kā VARAM līdz šim ir centusies apkopot nozaru viedokli, ir nepiemērots tik atbildīgām debatēm, un sarunām par to, cik un kurā nozarē ir iespējams panākt, būtu jānotiek starp ministriem un ekspertiem. „Aicinu VARAM organizēt nozaru ministru sanāksmes, nevis formāli atsūtīt aicinājumu paust viedokli, tam ir jābūt interaktīvam diskusiju darbam ar ekspertu piedalīšanos, lai mēs varam aizstāvēt savas pozīcijas gana stipri. Jo šis jautājums nav nekāda joka lieta,” komentēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ekonomikas ministre arī pauda viedokli, ka Latvijai šobrīd diskusijās ar Eiropas Komisiju vēl ir pietiekami labas izredzes panākt savu interešu ievērošanu: „Man nav tāda mandāta, es atvainojos, bet es izmantoju situāciju un tiekoties ar Eiropas komisāru Šefkoviču es viņam arī teicu, ka mans mērķis ir tāds, ka mums nebūtu pieauguma. Bet tam būtu jābūt piefiksētam, es teicu. Nu un neizskatījās, ka viņš būtu satriekts. Ieklausījās, pierakstīja, pieņēma un saprata ziņu, tā kā mums ir pašiem jāvienojas, kāds ir mūsu mērķis. Un domāju, ka tad ar visiem spēkiem ar politiķiem jārunā, it īpaši tagad, kad mēs vēl esam prezidentūra un kamēr vēl mūsos ieklausās.”
Jāpiebilst, ka vēl rudenī starp VARAM un Ekonomikas ministriju par Latvijas mērķiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā izraisījās asas diskusijas. Toreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzskatīja, ka Eiropā sākotnēji iecerētais emisiju samazinājums nozīmētu atgriešanos akmens laikmetā, bet VARAM pārstāve Alda Ozola to dēvēja pārspīlējumu.
Saskaņā Eiropadomes viedokli, nevienai dalībvalstij, tostarp Latvijai, uz 2030.gadu, salīdzinot ar 2005.gada emisiju apjomu, nav pieļaujams emisiju pieaugums no tādām darbībām, kuras nav iekļautas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
