Tādas valstis kā Polija un Čehija uzskata, ka šis mērķis ir pārāk ambiciozs. Turpretī citas zvana trauksmes zvanu un uzstāj, ka jārīkojas ir krietni straujāk. Pie otrās grupas pieder Somija, kas nolēmusi panākt klimatneitralitāti jau pēc aptuveni 15 gadiem.
ĪSUMĀ:
- Somijā pēta, kā padarīt lauksaimniecību "zaļāku".
- Somu pētnieki norāda uz augsnes lomu cīņā ar klimata pārmaiņām.
- Somu politiķi: mums ir iespējas, tehnoloģijas un vēlme kaut ko izdarīt.
- VARAM kopš 2016. gada izstrādā stratēģiju, kā Latviju padarīt klimatneitrālu.
- "Zaļās brīvības" eksperts skeptisks: Latvijā nav darīts pietiekami daudz.
Somijā eksperimentālā saimniecībā pēta, kā padarīt lauksaimniecību "zaļāku"
Vispirms Latvijas Radio dodas uz Kvidjas saimniecību. Tā atrodas Somijas dienvidrietumos, netālu no Turku. Saimniecības teritorijā slejas iespaidīga trīsstāvu mūra ēka, kas saglabājusies vēl no viduslaikiem – viena no senākajām Somijā.
Šobrīd te ir eksperimentālā ferma, kuras saimnieki kopā ar zinātniekiem veic eksperimentus, lai saprastu, kā padarīt lauksaimniecību videi draudzīgāku un kā veiksmīgāk izmantot zemes dzīles cīņā ar klimata pārmaiņām.
Sāra Kankānrita te saimnieko kopā ar savu vīru. Abi ir iesaistīti dažādās organizācijās, kas rūpējās par vides jautājumiem. Tostarp viņa vada Baltijas jūras rīcības grupas fondu.
"Es domāju, ka cīņa ar klimata pārmaiņām ir mūsu katra uzdevums. Bet tas nenozīmē, ka tam vienmēr ir jākļūst par nastu," spriež Sāra Kankānrita.
"Ir iespējams pāriet uz reģenerējošu saimniekošanu un vienlaikus gūt lielāku peļņu. Bet tad ir jāmaina domāšanas paradigma. Un tas var vienlaikus palīdzēt gan zemniekam, gan klimatam," uzskata Kankānrita.
Kvidjas saimniecībā tiek rīkoti intensīvās apmācības kursi zemniekiem, kā arī tiek nodrošināta cieša sadarbība starp lauksaimniekiem un zinātniekiem. Tāpat eksperimentālās saimniecības īpašnieki mēģina ietekmēt Somijas politiķus, lai viņi arvien aktīvāk atbalstītu jaunu pieeju lauksaimniecībai un cīņai ar klimata pārmaiņām.
Īpašs uzsvars te tiek likts uz augsnes veselīgumu.
"Augsne satur milzīgu oglekļa dioksīda apjomu. Tajā ir divas reizes vairāk oglekļa nekā atmosfērā. Tādēļ pat neliels pieaugums šajā jomā varētu radīt ļoti pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņu procesu," skaidro Kankānrita.
Viņa uzstāj, ka veselīga augsne spēj saturēt un glabāt krietni vairāk oglekļa nekā zeme, kas tiek nemitīgi apstrādāta ar ķīmiskiem mēslojumiem.
Turklāt tad, ka augsne ir neveselīga, mēslojums nevis paliek zemē un palīdz augiem ātrāk attīstīties, bet gan aizplūst gruntsūdeņos un caur tiem nonāk Baltijas jūrā, kur palīdz veidoties zilaļģēm.
"Baltijas jūra nebūt nav labā stāvoklī. Tā ir diezgan piesārņota. Un šo piesārņojumu rada gan pašvaldības, gan lauksaimniecība, gan mežapstrāde. Ja nitrāti caur augsni nonāk jūrā, tas zemniekiem un mežu īpašniekiem rada lielus izdevumus. Un vienlaikus tas pamatīgi piesārņo jūru," secina Kankānrita.
Pēta augsnes lomu cīņā ar klimata pārmaiņām
Tādēļ Kvidjas fermas īpašnieki mēģina parādīt Somijas lauksaimniekiem, ka videi draudzīgā saimniekošana var būt arī ekonomiski izdevīga. Fermā savus eksperimentus veic arī zinātnieki.
Jari Liski ir Somijas Meteoroloģijas institūta pētnieks. Ar dažādu novērojumu un sarežģītu matemātisko modeļu palīdzību viņš mēģina saprast, cik daudz CO2 izmešu var uzglabāt veselīga augsne.
"Ir trīs pamatprincipi. Pirmkārt, jebkuram laukam ir jābūt zaļam pēc iespējas ilgāk. Tas ļauj maksimizēt fotosintēzi. Otrais princips – minimizēt iejaukšanos. Ja ogļskābo gāzi ir izdevies sakrāt augsnē ar palielinātās fotosintēzes palīdzību, to nevajag atkal laist ārā. Augsni var sagatavot, bet ir labāk to darīt pēc iespējas saudzīgāk. Un treškārt, ir jāpalielina mikrobu aktivitāte augsnē," skaidro pētnieks.
Zinātnieks saka, ka Somijā veidojas arvien labāka izpratne par to, kādu lomu augsne spēlē cīņā ar klimata pārmaiņām.
"Somijas politiķi ir sapratuši, ko mēs, pētnieki, esam mēģinājuši viņiem pateikt, proti, ka augsne ir ļoti nozīmīgs elements klimata pārmaiņās. Tā ļoti labi spēj neitralizēt oglekļa izmešus, kas sasilda mūsu planētu, un saglabā tos kā organiskas vielas pazemē. Tas ir nozīmīgs aspekts cīņā ar klimata pārmaiņām," uzsver Liski.
Somija ar nodokļu reformu centīsies mazināt cilvēku ietekmi uz klimatu
Somijas politiķi patiešām ir izvirzījuši cīņu ar klimata pārmaiņām par vienu no jaunās valdības prioritātēm. Somija vēlas panākt, lai jau 2035. gadā tā spētu savākt tikpat daudz izmešu, cik tā rada. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, atzīst Somijas vides un klimata pārmaiņu ministre Krista Miknena.
"Mēs zinām, ka mums ir jāveic pasākumi visās jomās: satiksmē, ēku energoefektivitātē, enerģētikas jomā un tā tālāk.
Mēs veiksim nodokļu reformu enerģētikas jomā, kā arī ilgtspējīgas ekonomikas un patēriņa jomā. Šādi mēs varam palīdzēt cilvēkiem izdarīt pareizas izvēles," skaidro Mikkonena.
Ministre neslēpj, ka klimatneitralitātes sasniegšana nebūs vienkāršs uzdevums. Un pavisam precīza visaptveroša plāna par to, kā to panākt, vēl nav. Turklāt ap klimata pārmaiņām valda dažādas bailes.
"No vienas puses, visapkārt Eiropā un arī pasaulē ir jaunieši, kuri ir ļoti bažīgi par savu nākotni. Viņi ir satraukti par to, kas ar viņiem notiks klimata pārmaiņu dēļ. Un vienlaikus ir arī cilvēki, kuri baidās no tā, ka viņiem varētu nākties mainīt savu dzīvesveidu, lai saglabātu klimatu. Mums ir jāmēģina nomierināt abas grupas un jāpanāk, ka pāreja notiek uz godīgiem nosacījumiem," saka ministre.
Līdzīgās domās ir arī Mikonenas kolēģe, Somijas ekonomikas ministre Katri Kulmuni.
"Man jau ir apnicis šis pesimisms. Es ticu, ka mums ir gan iespējas, gan tehnoloģijas, gan vēlme kaut ko izdarīt. Ja Eiropa kļūs par pirmo reģionu pasaulē, kas pilnībā atteiksies no fosilo enerģijas avotu izmantošanas, tas dos mūsu ražotājiem milzīgu priekšrocību konkurētspējas jomā.
Es apzinos, ka tas ir liels izaicinājums un mēs līdz galam nezinām, kā to panākt. Bet kaut kur ir jāsāk," norāda ekonomikas ministre.
Kulmuni piebilst, ka viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir, lai arī uzņēmēji, baņķieri un investori sāktu aktīvāk ieguldīt naudu cīņai ar klimata pārmaiņām.
"Ne ar kādām valsts subsīdijām nekad nepietiks, lai tiktu galā ar klimata pārmaiņām. Tādēļ būtiskākais ir panākt, lai arī uzņēmumi un privātais kapitāls veiktu savus ieguldījumus," skaidro ministre.
Vai Latvija var? VARAM top plāns
Tiktāl par Somijas ambiciozajiem, bet brīžiem neskaidriem plāniem. Bet ko Latvija dara šajā jomā?
2016. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi darbu pie stratēģijas izstrādes par to, kā Latviju padarīt klimatneitrālu. Patlaban ministrija sākotnēji veidoto dokumentu pilnveido un tuvākajā laikā plāno nodot atkārtotai saskaņošanai, lai valdība to apstiprinātu līdz šī gada beigām.
Klimata pārmaiņu departamenta direktores pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs stāsta, ka "šis ir ilgtermiņa dokuments, kas aptver visas nozares".
"Atrast līdzsvaru starp klimata jautājumiem un attiecīgās nozares specifikām ir izaicinājums, un galvenais ir rast vienotu izpratni par mērķu sasniegšanu. Mums jāspēj pārliecināt un ar dokumentu iedzīvināt to ideju, ko vēlamies sasniegt līdz 2050. gadam. Par to mēs diskutējam, un jautājumu varētu skatīt jau rudenī," saka ministrijas pārstāvis.
Latvijā emisiju struktūrā dominē trīs sektori, kuru izmešu apjoms ir līdzvērtīgs - tie ir enerģētika, transports un lauksaimniecība.
"Galvenie siltumnīcefekta gāzu avoti 2017. gadā bija enerģētika ar 34%, transporta sektors ar 29% un lauksaimniecība ar 25%, savukārt mazākā apmērā ir atkritumu apsaimniekošanas sektors ar 5% un rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana 7% apmērā. Neapšaubāmi katrs no šiem sektoriem prasīs izaicinājumus, lai emisijas samazinātu," atzīst Kašs.
"Lauksaimniecības sektors ir specifisks ar to, ka produkcijas apjoms gadu gaitā tikai palielināsies, līdz ar to pieaugs lopu skaits un ražība, tas sarežģī papildu emisiju mazināšanas pasākumu ieviešanu un arī prasa vairāk naudas. Tāpēc šis sektors ir lielāks izaicinājums par enerģētiku, kur atjaunojamo energoresursu ieviešana ir vieglāka, un, piemēram, ēku siltināšana ir efektīvāka," norāda VARAM pārstāvis.
Vēl topošā stratēģija ietver energoefektivitātes pasākumus, videi draudzīgu transportu, viedo pilsētu attīstību, ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību.
Vides ministrijas eksperts gan arī atzīst, ka ministrijas rakstītajā stratēģijā par klimatneitralitātes sasniegšanu netiek uzskaitītas konkrētas metodes un piemēri, kas nozarēm jādara, lai atstātu mazāku ietekmi uz klimatu.
Vides organizācijas eksperts: Latvijā nav darīts pietiekami daudz
Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, vides eksperts Jānis Brizga vērtē, ka Latvija līdz šim nav aktīvi darbojusies emisiju samazināšanas virzienā.
"Mēs kā valsts esam vairāk skatījušies, kā izmantot Eiropas Savienības fondus, lai ieguldītu energoefektivitātē, kas jau jādara jebkurā gadījumā. Taču tādas vietēja līmeņa pašu izvirzītas ambīcijas nav redzētas. Šovasar mūsu premjers gan pievienojās Eiropas ambiciozo valstu grupai, paziņojot, ka mēs arī ejam uz "bezemisiju Latviju" 2050. gadā. Tas gan ir pagaidām deklaratīvs paziņojums, un nav redzēts konkrēts rīcības piedāvājums, kā tas notiks," saka Brizga.
"Un, ja paraugās valdības rīcības plānā, tad tur tie apgalvojumi par klimata jautājumiem arī ir izplūduši," piebilst vides eksperts.
Nevalstiskā sektora pārstāvis uzskata, ka, lai ambiciozus klimata mērķus sasniegtu, nepieciešami konkrēti stingri ierobežojumi, kas jānosaka Eiropas līmenī, lai nemazinātu uzņēmumu konkurētspēju. Tāpat liela loma joprojām ir sabiedrības izpratnes veicināšanai.
"Mēs arvien vairāk un vairāk braucam ar privātam automašīnām. Neskatoties uz to, ka viņas kļūst efektīvākas un mazāk degvielas tērē uz 100 kilometriem, tomēr lielākā daļa auto apritē ir dīzeļi, kas papildus piesārņo gaisu un veicina klimata pārmaiņas. Latvijā transporta jomā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm jaunās iegādātās mašīnas ir ar vislielākajiem dzinējiem un lielākajām emisijām. Tie, kas pērk jaunas mašīnas Latvijā, pērk pēc iespējas lielākas un jaudīgākas, jo ir cita motivācija," saka Brizga.
"Arī mežsaimniecībā mēs esam ļoti intensīvi izsaimniekojuši Latvijas mežus. Ja pēdējos 20 gadus mūsu meži vairāk piesaistīja CO2, nekā visa valsts rada emisijas, un tā bilance bija ļoti pozitīva, tad situācija ir mainījusies, un ir vairāki gadi bijuši, kuros meža sektora radītās emisijas ir lielākas nekā piesaiste," norāda "Zaļās brīvības" vadītājs.
Latvijā darbs ar klimatneitralitātes jautājumiem intensīvāks kļuvis pērn, kad Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par tīru planētu visiem un klimata neitrālu ekonomiku. Dokuments stingrāk nosaka rīcības virzienus būtiskai emisiju samazināšanai.
Ir skaidrs, ka cīņa ar klimata pārmaiņām nav vienkāršs uzdevums nedz Latvijā, nedz Somijā. Tā prasa būtiskas pārmaiņas. Bet situācijas salīdzinājums labi iezīmē atšķirības domāšanā un pieejā starp abām valstīm. Tikpat atšķirīgi skatījumi valda arī Eiropā kopumā.
