Līdz ar 32 citām Eiropas valstīm no 2019. gada 9. februāra Latvijā tiks ieviesta zāļu verifikācijas sistēma. Šī sistēma attieksies uz visām recepšu zālēm, kā arī uz vienu bezrecepšu medikamentu – omeprazolu. Taču Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas ieskatā Veselības ministrija vēlas pieļaut pārlieku lielu izņēmumu skaitu, tādējādi radot caurumainu un bezjēdzīgu drošības sistēmu.
“Šobrīd Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus atsevišķos nacionālajos noteikumos, un šajos noteikumos ir paredzēts, ka ģimenes ārsti, citu specialitāšu ārstu prakses, zobārsti, veterinārārsti, optometri, sociālās aprūpes iestādes un citas iestādes var neverificēt. Bet šī sistēma pati pēc savas būtības ir būvēta tādā veidā, ka pienākums ir verificēt pašā gala posmā, lai pasargātu pacientus. Un tas uztraukums ir, ka šo iestāžu, kas neverificēs, ir daudz vairāk nekā to, kuras verificēs,” norāda organizācijas valdes locekle Inese Erdmane.
Veselības ministrijas farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere noliedz, ka veidotu kādus drošības sistēmas caurumus “Šī drošuma pazīme ir jādzēš tad, kad ir aptieka, tad pirms izsniegšanas. Tad, kad tā ir slimnīca vai cita veselības aprūpes iestāde, kodu var dzēst, kad šī veselības aprūpes iestāde šīs zāles ir saņēmusi. Un tad, ko paredz regula – ņemot vērā to, ka šī kodu dzēšana un zāļu verificēšana gala ķēdē jeb gala posmā pie izsniegšanas pacientam, protams, saistās ar sava veida izmaksām, tad Eiropas Komisija ir paredzējusi, ka
atsevišķos gadījumos, kas ir nosaukti ļoti konkrēti, (..) verifikāciju var veikt lieltirgotava nevis, piemēram, piegādātāji.
Mēs pilnīgi sekojam tam, kas ir teikts regulā un ne pa labi, ne pa kreisi negrasāmies atkāpties. EK ir šobrīd izvērtējusi, ka šiem izņēmumiem, ko viņi ir likuši vienā pantā, ka tas nav lietderīgi, ka viņu vietā to var darīt lieltirgotavas, un mēs šo izņēmumu un iespēju arī izmantojam.”
Tomēr Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes locekle norāda uz piemēru, kas, viņasprāt, attaisno nepieciešamību pēc zāļu verificēšanas pašā gala posmā. “Nesen ir bijis gadījums, kad atkal tika konstatētas viltotas onkoloģiskas zāles, kuras tika atsauktas no Vācijas un Nīderlandes tirgiem, kur atsaukšana ir pat līdz pacientam. Tad, ja mums nebūs šis pieslēgums ārstiem, mēs nevarēsim arī atsaukt tik vienkārši no pacienta,” skaidro Erdmane.
Zāļu drošuma sistēma jāievieš arī Jelgavas slimnīcai. Tās valdes loceklis Andris Ķipurs stāsta, ka slimnīca piedalījusies Veselības ministrijas rīkotajā aptaujā, secinot, ka slimnīcai pielāgošanās jaunajai sistēmai izmaksātu 28 000 eiro. “Mēs neiepērkam medikamentus kaut kur Polijā vai Viļņas tirgū. Mēs tos iegādājamies no vairumtirgotājiem. Tas faktiski mums ir papildu slogs, papildu darbs, par kuru arī bargi jāsamaksā,” norāda Ķipurs. Viņaprāt, būtu pietiekami, ja verifikāciju noslēdz zāļu lieltirgotavā.
Savukārt ministrijā nenoliedz, ka sistēmas ieviešana saistīta ar papildu izmaksām, tomēr konkrēto Jelgavas slimnīcas gadījumu atsakās komentēt. Vien norādot, ka ir divi veidi, kā sistēmai pieslēgties, un atkarībā no izvēlētā veida izmaksas ārstniecības iestādēm, kas nav atbrīvotas no verifikācijas, var atšķirties.
