Mediju uzraugs prasa LTV valdei skaidrojumu par budžeta plānošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas tostarp ir Latvijas Televīzijas (LTV) pārraugs, pieprasījusi pašreizējai LTV valdei skaidrojumu par finanšu iztrūkumu, kas draud ar LTV sabiedriskā pasūtījuma pilnvērtīgu neizpildīšanu.

NEPLP paziņojumā medijiem skaidro, ka sabiedriskā pasūtījuma plāns 2019. gadam apstiprināts saskaņā ar “tehnisko budžetu”, kuru plānoja LTV valde. NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzskata, ka 14 miljonu eiro valsts budžeta dotācija 2019. gada projektā uzskatāma par pietiekamu, ja tiek plānots “saprātīgi un ilgtermiņā”. Pagājušā gadā LTV no valsts saņēma gandrīz 15,5 miljonus eiro.

Saskaņā ar likumu sabiedrisko mediju bāzes budžets nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā. Taču vienreizējo pasākumu vai mērķdotāciju finansējums pa gadiem ir atšķirīgs. Piemēram, Latvijas simtgades mērķprogrammās LTV 2018. gadā saņēma papildus vairāk nekā 1,3 miljonus eiro, bet 2019. gada budžetā paredzēti 500 000 eiro olimpisko spēļu un citu nozīmīgu sporta notikumu licenču iegādei, kā arī kompensācija 500 000 eiro apmērā par Eiropas Parlamenta vēlēšanu reklāmas aizliegumu mēnesi pirms vēlēšanām.

Mediju uzraugs arī norāda – sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijās NEPLP noteica, ka 2019. gadam paredzēts palielināt satura apjomu bērniem un jauniešiem, īpaši iesaistot tos satura veidošanā. Taču attiecībā uz to, ka pašlaik raidījumu plānā nav finansējuma raidījumiem „Gudrs, vēl gudrāks” un „Balss pavēlnieks”, NEPLP norāda uz nu jau bijušo LTV valdes locekļu Sergeja Ņesterova un Ivara Beltes atbildību.

NEPLP ir pieprasījusi pašreizējai LTV valdei sniegt skaidrojumu par to, kā, kad un kādu iemeslu dēļ ir izveidojusies finanšu iztrūkuma situācija, kura draud ar LTV primārā uzdevuma – sabiedriskā pasūtījuma veidošanu, – pilnvērtīgu neizpildīšanu. Vienlaikus NEPLP informēja, ka LTV valde šobrīd veic iekšējo funkciju auditu uzņēmumā.

Mediju uzraugs arī pauž, ka sistēmiski ir jārisina sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņa, lai nodrošinātu to neatkarību un attīstību. NEPLP ir iesniegusi priekšlikumus jaunajam Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumam, rosinot noteikt finansējumu 0,2% no IKP un ikgadēji paredzēt 10% no sabiedrisko mediju budžeta investīcijām.

KONTEKSTS:

LTV raidījums "Kultūršoks" februāra sākumā vēstīja par bažām, ka saistībā ar taupības režīmu no LTV programmas varētu pazust vairāki raidījumi, piemēram, "Nakts ziņas" un raidījums krievu valodā „Dzīve šodien” (Жизнь сегодня). Pašlaik raidījumu plānā nav finansējuma raidījumiem „Gudrs, vēl gudrāks” un „Balss pavēlnieks”.

Taupības pasākumus jau pagājušajā gadā, neraugoties uz krāšņu Latvijas simtgades programmu, piedzīvoja lielākā daļa pamatplūsmas raidījumu, tostarp arī ziņas. Savukārt šogad gandrīz par mēnesi tiek samazināta sezonālo raidījumu sezona, tai beidzoties 31. maijā, kā arī atkārtoti tiks apcirpti raidījumu budžeti.

Arī sabiedrisko mediju portāla LSM.lv 2019. gada budžets apstiprināts, ievērojot būtiskus taupības pasākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti