Kultūršoks

Kultūršoks: «Lielveikals vēsturiski nozīmīga sporta centra vietā?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Tiesvedība beigusies,tomēr Rakstniecības muzejs savā ēkā atgriezties nevarēs»

Kultūršoks: „Kādi raidījumi un kāpēc pazudīs no LTV ētera taupības režīma dēļ?”

Ugunsgrēks LTV budžetā: Kā tas ietekmēs skatītāju?

Uzsāktais taupības režīms raisa bažas par to, ka no Latvijas Televīzijas (LTV) programmas pazudīs raidījumi, bez kuriem sabiedriskais medijs nav iedomājams. Taupības pasākumus jau pagājušajā gadā, neraugoties uz krāšņu Latvijas simtgades programmu, piedzīvoja lielākā daļa pamatplūsmas raidījumu, tostarp arī ziņas. Savukārt šogad gandrīz par mēnesi tiek samazināta sezonālo raidījumu sezona, tai beidzoties 31. maijā, kā arī atkārtoti tiks apcirpti raidījumu budžeti.

ĪSUMĀ:

Sezonālo raidījumu sezona šogad gaidāma īsāka

LTV Programmu daļas vadītāja Jana Semjonova stāsta, ka parasti sezona beidzas ap Jāņiem, bet atsākas septembrī. "Neraugoties uz to, ka gada sākums ir bijis pesimistisks, jo tiešām tas sliktākais scenārijs no satura viedokļa, tas, ko redzēs skatītāji, varētu būt, ka vasara bez oriģināla satura ir garāka. Parasti mēs sezonu beidzam ap Jāņiem un atsākam septembrī. Šogad mēs varētu beigt maija beigās, jūnija sākumā," teica Semjonova.

Pērn izbeigtā raidījuma „Personība.100g kultūras” finansējums citā kultūras saturā pārvērties tikai daļēji, uzsākot vairākas neliela budžeta portretfilmas. Budžets sarucis arī sporta redakcijai, samazinot sporta spēļu translācijas un vienreizējus pasākumus. Dokumentālā raidījuma „4. studija” komanda, lai nebeigtu darbu jau aprīlī, izlēmusi samazināt sižetu skaitu. Šobrīd raidījumu plānā nav finansējuma raidījumiem „Gudrs, vēl gudrāks” un „Balss pavēlnieks”. Lielākais grieziens skāris Ziņu dienestu. Pēc vairākiem mēnešiem vēlie vakari paliks bez „Nakts ziņām”. Samazinās saturs krievu valodā, skatītāji vairs neredzēs, piemēram, sociālo raidījumu „Dzīve šodien” (Жизнь сегодня), iespējams, vēl kādu no krievvalodīgā LTV ētera raidījumiem.

LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors, raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", "Tieša runa" un vēl citu projektu veidotājs Guntis Bojārs stāsta, ka līdzekļu apjoma pārskatīšana ir normāls process. "Ja ir runa par 30%, es nezinu absolūtos skaitļus, man sajūta, ka tas apjoms šobrīd kādu trešdaļu tiek mazināts, tad es teiktu, [ka ir] risks aiziet ir lejupslīdošā spirālē. Tas nozīmē mazāk satura, mazāk auditorijas, reklāmas ieņēmumu un līdz ar to virsotni, ko šobrīd Latvijas Televīzija ir sasniegusi, mēs varam ļoti ātrā tempā zaudēt. Es ceru, ka to apzinās gan Latvijas Televīzijas esošā pagaidu vadība, [Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu] padome un Saeimas deputāti, kas kas cenšas uzņemties atbildību," sacīja Bojārs.

Pamatīgi vētīts tiek arī iepirktais saturs – filmas, seriāli, neatkarīgo producentu veidoti raidījumi, ja tiem nepieciešams LTV līdzfinansējums. "Viennozīmīgi ir skaidrs, ka mēs nevarēsim atļauties milzīgus vienreizējos pasākumus. Mērķis ir saglabāt žanra daudzveidību tādā pamatprogrammas veidolā, lai mums ir kultūra, lai ir sports, lai mums ir ziņas, informatīvie raidījumi. Lai mums arī izklaidējošās programmas, varam turpināt iesākto jauniešu auditorijā, lai mums ir bērni, saturs, lineārā televīzija un tā tālāk. Mēs noteikti to darīsim, bet mēs zinām, ka tas ir arī pamatu pamats. Tas veido mūsu saturisko piedāvājumu kā sabiedriskajam medijam," pauda Semjonova.

Režijas pults iegāde budžetā cirtusi lielu robu

Lielu robu budžetā cirtusi jaunās vienotās režijas centra tehniskā izveide, režijas pults iegāde un citi izdevumi. LTV valdes loceklis Ivars Priede stāsta, ka pērn maijā pārstājusi strādāt režijas pults, tādēļ bijuši nepieciešami papildu resursi. "Nepilnus 15, 16 gadus tā strādāja, tad darbība apstājās. Tas nav nekāds tehniskais brāķis, bet vecums. Arī rezerves daļas šāda vecuma pultīm nav pieejamas. Mums bija nepieciešami papildu resursi. Pie tam līdzekļi ir piešķirti ne tikai pultij, bet arī vēl vairāku atslēgas tehnisko vienību elementu iegādei, lai nodrošinātu "Panorāmas" studijas veiktspēju," skaidroja Priede. Vēl paredzēti naudas resursi, kas nodrošinās citu studiju saslēgšanu, lai gadījumā, ja kaut kas notiek neparedzēts ar "Panorāmas" studiju, varētu strādāt no citas.

No pieprasītajiem 2 miljoniem vienotās režijas komplektēšanai sākotnēji tika piešķirt tikai puse. LTV vadība izvēlējās tomēr tehnoloģijas iegādāties, kā dēļ nācās ņemt kredītu apmēram 1,5 miljonu eiro vērtībā. TV vadība gan skaidro, ka lielāko robu cirtusi ieilgusī valdības veidošana. Nav valdības, nav budžeta, tādēļ nav iespējams rēķināties ar ienākumiem, kurus garantē nevis ikgadējā dotācija, bet citi finansējuma avoti, piemēram, pusmiljona eiro pārpalikums no olimpisko spēļu licences iegādes. Otrs iemesls ir lielā ienākumu atšķirība 2018. – Latvijas simtgades gadā – un prognozētie ienākumi 2019. gadā. Pagājušā gadā LTV no valsts saņēma gandrīz 15,5 miljonus eiro, kamēr šogad dotācija ir 14 miljoni eiro.

Būtiska ieņēmumu daļa Latvijas Televīzijai ir reklāma un sponsorējumi, kas 2016. un 2017. gadā bija gandrīz 3,5 miljoni eiro. Aizvadītā gada ienākumi vēl visi nav zināmi, bet tie noteikti ir lielāki, pateicoties simtgades saturam. "Tas "iekritiens" 2019. gadā, nelaimīgie 500 tūkstoši, ko mēs tagad skatāmies. Diemžēl tas finansējums lēkā līdzi. Paldies Dievam, no uzņēmuma viedokļa lēkā arī noslodze, jo, ja mums būtu garantētas visiem vienādas algas, tad tā būtu problēma. Tad, kad ir pīķis, mēs netiekam galā, tad, kad ir iekritis, mēs atkal netiekam," teica Priede.

Ātro kredītu reklāmu aizliegums draud ar ienākumu kritumu

Pagaidām grūti prognozēt, par cik kritīsies LTV reklāmas ienākumi raidījumu un vienreizēju pasākumu samazināšanās, kā arī pustukšās vasaras programmas dēļ. Taču skaidrs, ka tie ievērojami kritīsies otrajā pusgadā, kad spēkā stāsies grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas sabiedriskajos medijos aizliedz jebkādā veidā reklamēt ne vien ātros kredītus, bet jebkādas kredītiestādes, ieskaitot bankas. Sabiedriskajos medijos ne bankas, ne citas kredītiestādes nedrīkstēs nedz sponsorēt raidījumus, nedz izvietot zīmolreklāmas. Labi un ētiski domātajam ierobežojumam nav paredzēts nekāda kompensācija.

Bijušais NEPLP loceklis Gints Grūbe uzskata, ka šādā situācijā, veidojot sabiedrisko mediju saturu, bija jāaprēķina reklāmas apjoms, ko ātrie kredīti ieguldīja. "Finansējumam bija jābūt ieliktam nākamā gada sabiedriskā medija budžetā kā kompensējošam mehānismam. Ja tas nav izdarīts, kādam ir jānes atbildība," teicis Grūbe. Pagājušajā gadā ienākumi no kredītiestāžu reklāmas un sponsorēšanas ienākumi no kredītiestādēm sasnieguši 490 tūkstošus eiro. Šīs izmaiņas patērētāju tiesību aizsardzības likumā LTV vadībai un ekspertiem likušas atkal turēt aizdomās pašreizējo NEPLP par komercmediju lobiju. Padomes locekle Gunta Līdaka gan to noliedz, sakot, ka tas ir ļoti smags jautājums.

Grūbe atzīst, ka cilvēki, kuri veido sabiedrisko mediju, lielā mērā strādā sava entuziasma dēļ. "2012. gadā mēs konstatējām, ka [sabiedrisko mediju satura veidošana] lielā mērā balstās uz entuziasmu. Tad nu tad mēs vēl aizvien esam tajā pašā situācijā, kurā mēģinām sabiedriskos medijus uzturēt, balstoties uz tajā strādājošo profesionālo cilvēku entuziasmu. Ir bijušas dažādas plūsmas, kad šis entuziasms noplok. Acīmredzot kāds ir ieinteresēts šo plūsmu atkal aizvirzīt projām, lai vājinātu sabiedriskos medijus," teica Grūbe.

Priekšlikums finansējumu saistīt ar iekšzemes kopproduktu

Programmu direktore Jana Semjonova gan paļaujas, ka jaunais Ministru kabinets atļaus atgriezt LTV budžetā ietaupīto olimpisko licenču naudu – apmēram 0,5 miljonus eiro, rudenī atsāksies gan „Gudrs, vēl gudrāks”, gan „Balss pavēlnieks”, gan tiks palaists jauns kultūras raidījums. Lai no programmām nepazustu iemīļoti raidījumi, ir nepieciešama ātra budžeta ugunsgrēku dzēšana, un ar to būs jānodarbojas jaunajai valdībai. Savukārt Saeimas komisijās notiek nebeidzams sēžu maratons, kurā tiek apspriests jaunais sabiedrisko mediju likums, kurš, cerams, atrisinās sabiedrisko mediju finansējumu ilglaicīgākā periodā. Diemžēl šobrīd iesniegtajā jaunā likuma redakcijā finansējuma modelis paliek tas pats, kas līdz šim – viena gada griezumā. Tikmēr Kultūras ministrija un LTV ir izvirzījušas priekšlikumu sabiedriskā medija finansējumu piesaistīt iekšzemes kopproduktam, paredzot no tā medijam noteiktu procentu.

"Ir iesniegti priekšlikumi jau. Strikti definētam finansējuma apjomam, kurš atkarīgs, piemēram, no iekšzemes kopprodukta, un tas ir tikai godīgi. Ja valstij iet labi, tad sabiedriskajam medijam vajadzētu saņemt lielāku finansējumu. Ja valstī ir, nedod Dievs, kādas grūtības ar makroekonomikas rādītājiem, tad arī sabiedriskais medijs, protams, ka saraujas un skatās, kā var esošajā situācijā izdzīvot," teica Grūbe. Nekas gan neliecina, ka par medijiem atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā jaunais sabiedrisko mediju likums tiks pieņemts drīz. No pusotra simta priekšlikumu izdiskutēti vien daži. Atkarība no politiķu labās gribas novedusi Latvijas sabiedriskos medijus – radio, televīziju un portālu LSM – pēdējā vietā starp Baltijas valstīm. Tā sabiedrisko mediju budžets 2017. gadā Igaunijā bija 40,3 miljoni eiro, Lietuvā 36,1 miljona eiro apmērā, bet Latvijā 27,7 miljonu eiro apmērā.

Bijušais NEPLP loceklis Grūbe uzskata, ka izdzīvošanas režīms sabiedriskajiem medijiem nenodrošina attīstību un iepriekšējie gadi ar papildu budžetu simtgadei bija labs atspēriena punkts. Taču, ja finansējums tiek piešķirts kampaņveidīgi, tad nekādus lielus mērķus ieplānot nevar. "Tās iestrādes bija pietiekami nopietnas, lai no tā radītu ļoti pozitīvu efektu. Tehnoloģiskā bāze, kas [tika izveidota] balstoties uz simtgades finansējumu, [radīja] pietiekami nopietnus saturiskus muskuļus, kā rezultātā sabiedriskais medijs varēja būt skatītākais vai klausītākais medijs Latvijā," teica Grūbe.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti