Dienas ziņas

Daugavpiliešiem trūkst latviskas vides valodas lietošanai

Dienas ziņas

Kārsavas novadā atjauno ebreju kapus

Mediju brīvība aktuāla visām Austrumu partnerības valstīm

Mediju brīvība aktuāla visām Austrumu partnerības valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Smagās problēmas un izaicinājumi, ko piedzīvo Ukraina, nav attaisnojums pārkāpumiem pret žurnālistiem un medijiem. Gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), gan citi eksperti atzīst – situācija mediju jomā Austrumu partnerības valstīs ir bēdīga. Cerot uz īslaicīgiem ekonomiskiem ieguvumiem, starpvalstu attiecībās neērtie temati par preses un vārda brīvību tiek apieti.

Austrumu partnerības zemēs – Baltkrievijā, Moldovā, Ukrainā, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā – žurnālistiem un mediju organizācijām nākas saskarties ar ierobežojumiem savā darbā un šķēršļiem, izplatot informāciju un paužot uzskatus.

No valsts uz valsti situācija atšķiras. Taču īpaša uzmanība šobrīd pievērsta Azerbaidžānai un Ukrainai. Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas pārstāve atzīst, ka oficiālā Kijeva ir spērusi vairākus pozitīvus soļus, taču vienlaikus arī kāpusies atpakaļ.

"Tāpat kā daudzas valstīs, arī Ukraina veic aplamus soļus. Divi soļi uz priekšu un viens – atpakaļ. Ir problēmas likumdošanas jomā un attiecībā uz nesodīšanu par veiktajiem pārkāpumiem," komentē EDSO pārstāve mediju brīvību jautājumos Dunja Mijatoviča. "Un es vēlētos, lai vairāk tiek darīts, izmeklējot uzbrukumus žurnālistiem, kas tika brutāli piekauti Kijevas ielās 2013.gada decembrī un 2014.gada februārī. Tādēļ, atzīstot, cik sarežģīts stāvoklis valda Ukraina, mēs tomēr sagaidām, ka Ukrainas valdība rīkosies labāk un paveiks vairāk, jo īpaši šajā sarežģītajā laikā," saka Mijatoviča.

Kopīgais apzīmējums “Austrumu partnerība”, tomēr aptver ļoti dažādas valstis un ievērojamas atšķirības mediju brīvības ziņā. Taču īpaši bīstama situācija izveidojusies Azerbaidžānā, kur arvien vairāk žurnālistu kļūst par politieslodzītajiem. Ar naftu un gāzi bagātā valsts ir tik kārots sadarbības partneris, ka diplomātu saskarsmē un starpvalstu attiecībās no neērtajiem tematiem vairās. "Tas ir skumji un ar to es saskaros daudzās valstīs, kad līderi negrib cilvēktiesību jautājumus iekļaut savā dialogā ar Azerbaidžānā," norāda Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. "Uzņēmusies saistības, bet saistības nepilda. Diezgan sistemātiski vērsusies pret žurnālistiem un cilvēktiesību aktīvistiem. Visi mani partneri Azerbaidžānā ir cietumā," pauda Muižnieks.

EDSO aicina atcerēties par ieslodzītajiem Azerbaidžānas žurnālistiem arī Austrumu partnerības samita laikā.

"Tas bija mans šīs dienas vēstījums konferencē. Es ceru, ka šim tematam jau no rītdienas pievērsīsies Austrumu partnerībā. Azerbaidžānai nekavējoties jāmaina šī tendence. Tā ir ļoti negatīva," norāda Mijatovičs.

"Kamēr mēs ar jums runājamies, Azerbaidžānā cietumā sēž žurnālisti. Daudzi izcili žurnālisti tikuši apcietināti par to, ka strādā savu darbu. Minēju Kadidžu Ismailovu, Rasulju Farovu, Emīnu Huseinovu un daudzus citus, kurus nepieciešams atbrīvot. Jebkurai valstij ir jāpieņem tās dumpīgie un atklāti runājošie cilvēki, lai apgalvotu, ka tā atbalsta demokrātiju. Vai tā būtu Azerbaidžāna vai jebkura no Austrumu partnerības valstīm – vai jebkura cita valsts, kas iet demokrātijas ceļu. Vai nu mēs esam par runas brīvību, vai neesam," uzsver EDSO pārstāve.

Ziņots, ka šonedēļ Rīgā notiek vairākas ar Austrumu partnerību saistītas konferences, no kurām uzmanības centrā būs Austrumu partnerības samits, kurā piedalīsies daudzu valstu līderi.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti