Militāras mācības Rīgas centrā notiek pirmo reizi, jo bruņotie spēki vingrinās galvenokārt poligonos un lauka apvidū. Septembra sākumā trenēja vienību sadarbību hibrīda apdraudējuma apstākļos. Savukārt šajās dienās izspēlē militāra uzbrukuma scenāriju.
“Pretinieks ir šķērsojis mūsu robežu.. No Bauskas pārvietojas virzienā uz Rīgu. Rīgai pietuvojoties, mēs saskaramies ar lielu bruņoto spēku formējumu sastāvu. Un mēs mēģinām viņu apstādināt un iznīcināt,” par mācību scenāriju stāstīja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris Aivars Krjukovs.
“Reālajā dzīvē būtu vairāku kilometru plaša teritorija un vairāku stundu gara kauja,” piebilda Krjukovs.
“Mācības bija unikālas ar to, ka mēs bijām Rīgas ielās. Vai tā būtu Jugla, vai Sarkandaugava, vai tā būtu Baloži, Ķekava. Spēja 3D līmenī skatīties, ne tikai laukos, bet daudzstāvu māju apbūvē spēt pārvietoties,” skaidroja Krjukovs.
Šī vingrinājuma mugurkauls ir Zemessardzes 1. Rīgas brigāde. Tā ir jauna vienība, ko izveidoja pirms trijiem gadiem.
Mācībās izvērtē komandvadību, vienību spēju mobili pārvietoties pilsētas ielās, pārbauda, cik sekmīga ir sadarbība ar pašvaldību un privātām kompānijām, lai apgādātu armiju ar nepieciešamo.
“Reģionos ir ļoti atsaucīgi un saprotoši, nav pat lieku jautājumu; ja vajadzīgs transports, viņi uzreiz dod kopā ar savu autovadītāju. Rīgā diemžēl vajadzēja ilgstoši skaidrot, kādā veida un kāpēc... Lai gan tas ir atbilstoši likumam,” atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
Kā uzsvēra NBS komandieris, ir jāuzlabo militāro mediķu ekipējums.
“Tāpat kā slimnīcas atjauno savu tehniku, tā vajag arī armijai. Nepieciešams, lai pirmajos momentos glābtu cilvēku; ekipējums ir novecojis, tas nav pieļaujams, un pie tā mums ir jāstrādā,” atzina Kalniņš.
Būšot jāuzlabo arī likumi un sadarbība ar Rīgas pašvaldību jautājumos, kas skar rekrutēšanu un mācību organizēšanu.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka ir “jāuzlabo kompensācijas mehānisms un prestiža mehānismi, lai mēs varam 72 stundu laikā dabūt pietiekamu skaitu zemessargu. Jāuzlabo sadarbība ar pārējām institūcijām, kas Covid-19 laikā bija apgrūtināta, kā varbūt iesaistīt brīvprātīgos ugunsdzēsējus.”
Bruņotajiem spēkiem gadā ir apmēram 90 vingrinājumi. “Namejs” ir lielākās mācības. Militārās mācības “Namejs” turpināsies līdz 4. oktobrim. Tajās kopumā piedalīsies aptuveni 7000 dalībnieku – karavīri, zemessargi, Latvijas pilsoņi, kuri apgūst rezervistu militārās apmācības kursu, kā arī NATO kaujas grupas karavīri.
