ĪSUMĀ:
- Valsts prezidents sasauca tikšanos ar koalīcijas Saeimas frakcijām.
- Tikšanās tika sasaukta, lai Varakļānu novada jautājumā rastu kompromisu.
- Valsts prezidenta ieskatā, Saeimai par Varakļānu novada piederību jālemj atbilstoši Satversmei.
- Komisija atkārtoti izskatīja likumprojektu saistībā ar Varakļānu novada iekļaušanu citā pašvaldībā.
- Saeimas komisija atbalstīja Varakļānu novada kā atsevišķas pašvaldības saglabāšanu.
- Par priekšlikumu vēl būs jālemj Saeimai.
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar valdošās koalīcijas partiju pārstāvjiem panākts kompromiss par pašreizējā Varakļānu novada nākotni, kas paredz šobrīd novadu nepievienot citiem novadiem, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.
Levita un koalīcijas partneru tikšanās notikusi, jo pirmdien, 31.maijā, Saeimas vairākums pretēji Satversmes tiesas (ST) spriedumam un atbildīgās ministrijas priekšlikumam Administratīvo teritoriju likumā atbalstīja priekšlikumu, ka Varakļānu novads pievienojams Rēzeknes novadam. Tā kā likuma atbalstīšana nozīmētu, ka tiktu pieņemtas pretrunīgas normas, tā izskatīšana parlamentā apturēta un likumprojekts nodots atkārtotai izskatīšanai komisijā.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) iepriekš LTV apstiprināja, ka pagaidām Varakļānu novads paliks esošajā teritorijā un netiks pievienots citiem novadiem.
Šāds kompromiss panākts pēc Valsts prezidenta iniciatīvas.
Levits skaidroja, ka Satversmē noteikts, ka Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt ST spriedumus. Pretējā gadījumā Saeimas rīcība rada konstitucionālo krīzi. Levits atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz viņam izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus. Tādēļ, prezidenta ieskatā, ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.
Valsts prezidents sākotnēji pieļāva divus risinājumus. Viena iespēja varētu būt, ka Saeima tagad atkārtoti lemj par pašreizējā Varakļānu novada turpmāko piederību atbilstoši ST spriedumam, un pēc tam, ar jaunu likumu, jaunizveidoto novadu robežas var tikt koriģētas. Cita iespēja varētu būt, ka pašreizējais Varakļānu novads pārejas periodā tiek saglabāts kā atsevišķa pašvaldība līdz jaunam Saeimas regulējumam.
Apspriedē piedalījās Valsts prezidents, kā arī Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”), Māris Možvillo (“KPV LV”) un Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).
Varakļānu novada dome aicina Saeimu nepieņemt prettiesiskus lēmumus
Preses konferencē Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (“Vienoti novadam”) otrdienas rītā norādīja, ka par Valsts prezidenta un valdošās koalīcijas vienošanos nav informēts.
Vienlaikus Justs sacīja, ka Varakļānu novada vadība un iedzīvotāji ir neizpratnē par “Saeimas darbībām, ignorējot ST spriedumu”. Domes vadītājs aicināja Saeimu nepieņemt antidemokrātiskus un prettiesiskus lēmumus, norādot, ka ST spriedums, pamatojoties uz vairākiem iemesliem, ir obligāti ievērojams visiem.
Tāpat Justs aicināja ikvienu pulksten 12.30 piedalīties akcijā “Sadzirdi demokrātiju”, kur vienu minūti cilvēki tiek aicināti pievērst uzmanību Saeimas darbībām un situācijai, kas izveidojusies saistībā ar ST spriedumu Varakļānu novada lietā.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs uzsvēra – ja Saeima ignorēs Varakļānu novada aicinājumu, tad dome ziņos Valsts prezidentam, kā arī atkārtoti vērsīsies ST.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa nosprieda, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. ST secināja, ka lēmumā par Varakļāniem Saeima rīkojās patvaļīgi un balstījās apsvērumos par novada kultūrvēsturisko piederību Latgalei, bet kultūrvēsturiskā piederība nebija kritērijs reformā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei, iekļaujot Murmastienes un Varakļānu pagastus un Varakļānu pilsētu Madonas, nevis Rēzeknes novadā.
Tāpat VARAM sagatavoja likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”, jo nepieciešams arī noteikt kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamās Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanas.
Ministrijā izstrādātie likumprojekti paredz, ka līdz 1. jūlijam darbu šajās pašvaldībās turpina līdzšinējās pašvaldību domes, no 1. jūlija līdz 1. oktobrim – Saeimas iecelta pagaidu administrācija katrā pašvaldībā trīs cilvēku sastāvā.
Pēc ST lēmuma Centrālā vēlēšanu komisija jau ir apturējusi iepriekš paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisi Rēzeknes novadā un Madonas novadā.
Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu, paredzot no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42.
Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu. Pirmajā no tām tiesa pasludinājusi spriedumu, secinot, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmei.
