Izskatot priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeimas sēdē klātesošo deputātu vairākums atbalstīja Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā.

Šādu priekšlikumu iesniedza deputāti Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība (NA)), Janīna Kursīte, Janīna Kursīte-Pakule (NA), Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija), Andris Kazinovskis un Jānis Tutins (“Saskaņa”).

Saeimas sēdes debatēs izskanēji pretēji viedokļi, vai ir pieļaujams, ka Saeima balso pretēji tam, kā iepriekš ir lēmusi ST.

Iecere pievienot Varakļānus Madonas novadam saskārās ar spēcīgiem un kaismīgiem iebildumiem no latgaliešu deputātu puses.

“Interesanti, ko teiktu vidzemnieki, ja kādu Vidzemes novadu pievienotu Latgalei. Varakļānu vieta ir Latgalē, un tur tiem jābūt,” pauda Janīna Kursīte-Pakule.

“Latgales novada Varakļānu pievienošana Latgalei, izrādās, neatbilst Satversmei. Ieklausieties šajā teikumā un padomājiet, cik viņš loģisks,” sacīja Juris Rancāns.

Latgaliešu pusē nostājās arī opozīcijas frakcija “Saskaņa”.  

Lai Varakļānu novads paliktu Rēzeknes novadā, vēl jānobalso par visu likumprojektu kopumā.

To Saeima plāno darīt otrdien, 1. jūnijā, jo sēdē ir izsludināts pārtraukums līdz otrdienai, pulksten 14.00.

Saeima pirmdien nepaguva izskatīt arī otru likumprojektu, kas noteiktu pašvaldību vēlēšanu Madonas novadā un Rēzeknes novadā pārcelšanu uz 11. septembri.

Pēc Satversmes tiesas sprieduma, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, Centrālā vēlēšanu komisija jau ir apturējusi iepriekš paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisi Rēzeknes novadā un Madonas novadā.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa nosprieda, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. ST secināja, ka lēmumā par Varakļāniem Saeima rīkojās patvaļīgi un balstījās apsvērumos par novada kultūrvēsturisko piederību Latgalei, bet kultūrvēsturiskā piederība nebija kritērijs reformā. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei, iekļaujot Murmastienes un Varakļānu pagastus un Varakļānu pilsētu Madonas, nevis Rēzeknes novadā.

Tāpat VARAM sagatavoja likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”, jo nepieciešams arī noteikt kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamās Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanas.

Ministrijā izstrādātie likumprojekti paredz, ka līdz 1. jūlijam darbu šajās pašvaldībās turpina līdzšinējās pašvaldību domes, no 1. jūlija līdz 1. oktobrim – Saeimas iecelta pagaidu administrācija katrā pašvaldībā trīs cilvēku sastāvā.

Pēc ST lēmuma Centrālā vēlēšanu komisija jau ir apturējusi iepriekš paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisi Rēzeknes novadā un Madonas novadā.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu, paredzot no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42.

Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu. Pirmajā no tām tiesa pasludinājusi spriedumu, secinot, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam Satversmes tiesa  atzina par atbilstošu Satversmei.