Turklāt vēl rūpīgāk jāpiedomā pie dažādām tehniskām niansēm, kā arī sarunas disciplīnas, jo šajā gadījumā ķermeņa valoda vairs nepalīdz. “Video formāts ir ienācis mūsu ikdienā, un es domāju, ka tas ir uz palikšanu," saka komunikācijas eksperte Dagnija Lejiņa.
“Video konferences, sarunas, video preses konferences. Tas būs kā jauns ieradums, kuru mēs būsim paņēmuši kā suvenīru no šī “paliec mājās” perioda. Video formāts ir pilnībā sajaucis veidu, kā mēs ikdienā komunicējam, bet, protams, ka tur zināma etiķete ir jāievēro," pārliecināta Lejiņa.
Viņa atzīst, ka līdz šim publiskajā telpā redzamās video sanāksmes un konferences ir noturētas labā kvalitātē. Protams, ir noteikumi, kas visiem jāņem vērā.
Pats pamats ir tehniskais nodrošinājums.
“Mājās – labs internets. To mēs varam pārbaudīt. Ir dažādas aplikācijas. Pārbaudām savu datoru. Laba kamera. Arī to mēs varam pārbaudīt, cik laba ir mūsu datora kamera. Skaņa – ļoti, ļoti svarīgs elements. Ja es te ko varētu ieteikt, tad, protams, izmantot mikrofonu un izmantot austiņas. Tā saucamos headsets," tā Lejiņa.
Savukārt komunikācijas eksperte Olga Kazaka stāsta, kam pievērst uzmanību, lai fons, kas redzams video pieslēgumā, nebūtu traucējošs.
“Svarīgi, lai tas būtu maksimāli neitrāls. Lai tas nenovērstu uzmanību. Nerunājot par to, ka cilvēki sāk saskatīt kādus uzrakstus uz grāmatām, sienām vai skatīties, kas tur no ģimenes trofejām. Visu, kas var novērst uzmanību un neattiecas uz apspriežamo jautājumu, to labāk noņemt pavisam nost no fona. Labāk, lai apgaismojums būtu tāds, lai seja būtu labi redzama," iesaka Kazaka.
Dagnija Lejiņa uzsver, ka fons ir sava veida vizītkarte. "Protams, tas var būt ļoti neitrāls. Mēs varam sēdēt pie sienas. Varam izmantot dažādus tehnoloģiskos risinājumus un pielikt dažādus fonus, ko piedāvā aplikācijas. Mēs varam būt arī radoši. Jautājums, kādu iespaidu mēs gribam atstāt. Ja esam intelektuālis, tad varam savu videokonferenci noturēt pie grāmatplaukta. Ja gribam atstāt mājīgu iespaidu – tad ziedi fonā," norāda Lejiņa.
Šajā laikā daudziem mājās ir kļuvušas ne tikai par biroju, bet arī mācību iestādi.
Kazakai ir arī savs ieteikums, kā darba laiku sadalīt ar citiem mājas iemītniekiem.
“Daudziem no mums mājās, kā es viņus dēvēju, ir dažādi asistenti – sākot ar mājdzīvniekiem, turpinot ar bērniem un dzīvesbiedriem. Tad, protams, ar visiem, ar ko var vienoties, tad vienojas, ka tagad pusstundu, stundu šajā telpā neviens nenāk, fonā netrokšņojam. Ar ko nevar vienoties, tad izdomājam, kā izolēt kaķi, kas var ielēkt kadrā. Lai nav tādi mulsinoši momenti," saka Kazaka.
Viņa uzsver, ka vēl viens atsevišķs sanāksmes žanrs ir, kad cilvēki sazvanās un pat neredz viens otru. Arī šajā gadījumā jāievēro savi principi – proti, katram, kurš pieslēdzas sarunai, jānosauc savs vārds. Un to vēlams darīt ikreiz, kad izsaka viedokli.
"Ja notiek šāda sazvanīšanās un visiem vienlaicīgi ir ieslēgts mikrofons, tad var būt tāds nepatīkams troksnis. Vēl jo vairāk, ja cilvēki izmanto skaļruņa opciju," tā Kazaka. Šajā gadījumā nerakstīts likums – labāk turēt telefonu rokās un runāt, kā ierasts. Bez skaļruņa funkcijas izmantošanas.
Savukārt lietišķās etiķetes eksperte Irma Kalniņa akcentē, cik svarīgs elements šādā attālinātā saziņā ir balss ritms jeb melodija.
“Runāt tādā tempā, kas ir ne pārāk profesionāli, ne pārāk neformāli. Lietot savu vidējo balss melodiju. Apmēram tā, kā es šobrīd runāju ar Jums. Sagaidīt jautājumu. Saprast jautājumu. Ja nesaprot jautājumu, tad atkārto saviem vārdiem. Ievērot laiku, cik ilgi var vispār runāt," pauž Kalniņa.
Viņa uzsver, ka sarunai ir jābūt strukturētai.
Cilvēks, kurš vada preses konferencei, diskusiju vai sapulci, dod dalībniekiem dienas kārtību par jautājumiem, kurus plānots apspriest. Un noteikt, cik katram runātājam ir dots laiks par tiem izteikties.
Strādājot attālināti, svarīgi ievērot arī etiķeti apģērbā, kuru izvēlamies. Irma Kalniņa dalās savā pieredzē. "Tā ir pati par sevi saprotama lieta, ka pidžamā, treniņtērpā vai kā… es zinu, ka bieži ir krekls, kaklasaite vai topiņš un sēžot var džinsus var uzvilkt, ko neredz," atzīst Kalniņa.
Lietišķs apģērbs ir ne vien cieņas izrādīšana sarunu biedriem, bet tas palīdz, arī esot mājās, noskaņoties darbam.
