Liepājā turpina sarukt skolēnu skaits

Skolās turpina sarukt skolēnu skaits. Kaut arī Liepājā 10. klases izdosies izveidot visās vidusskolās, tendences ir negatīvas - skolēnu skaits desmitajās klasēs, salīdzinot ar pagājušo gadu, sarucis par aptuveni 150 skolēniem. Pašvaldība jau iepriekš bija spiesta samazināt prasības vidusskolām, tāpēc pašlaik klasi var izveidot, ja tajā ir vismaz 25 skolēni. Daudzi skolēni pēc 9.klases izvēlas mācīties arodskolās, bet ģimenes turpina izbraukt no valsts.

Skolēnu skaita samazināšanās tendences, kas tieši saistītas ar ģimeņu izbraukšanu no valsts, pēdējos trīs gados nav būtiski mainījušās. Tās var saukt pat par stabilām, tā spriež Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova: ”Bērnudārzos tie ir apmēram 30 bērni, kurus mēs tādā veidā zaudējam mācību gada laikā, bet skolās tie ir 140 bērni,” viņa stāsta.

Līdzīga situācija ir arī šogad. Vidusskolu desmitajās klasēs, salīdzinot ar pagājušo gadu, vērojams skolēnu skaita kritums. Jāatceras, ka vēl pirms diviem gadiem desmitās klases Liepājā varēja atvērt tikai tad, ja bija pieteikušies ne mazāk kā 50 skolēni, tagad prasības ir uz pusi samazinātas un tie ir 25 skolēni, līdz ar to visās pilsētas vidusskolās izdosies atvērt vismaz vienu 10.klasi. Visvairāk skolēnu pieteikušies Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, taču arī tur skaitļi ir mazāki nekā pagājušā gadā, turpina Molčanova. ”Tāpat kā visā Latvijā, posmā no 5. līdz 9. klasei mēs izjūtam šo demogrāfisko bedri un skolēnu skaits samazinās. Ja pērn kopējais bērnu skaits desmitajā klasē bija 570, tad šogad pieteikto skolēnu skaits ir 396,” viņa saka.

Runājot par skolēnu skaitu, Liepājas 7. vidusskolas direktore Inese Ferstere stāsta, ka daudzi izvēlas uzreiz apgūt profesiju, tāpēc dodas mācīties uz Liepājas Valsts tehnikumu vai, piemēram, Jūrniecības koledžu. Direktore uzsver, ka vissmagākā situācija esot bijusi pagājušā gadā, kad uz ārzemēm aizbraukuši 27 bērni. „Tas bija  lielākais skaits. Šogad tā nav. Šogad tikai dažas ģimenes izbraukušas. Cilvēki brauc arī uz Rīgu dzīvot, pārceļas ar ģimenēm. Iemesli ir dažādi - dodas darba meklējumos vai izveidojas ģimenes,” saka Ferstere.

Liepājas 7. vidusskola ir mazākumtautību skola. Galvenokārt te mācās bērni no "Laumas" mikrorajona. Sporta laukumā sarunājos ar kādu sievieti, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa uzskata, ka daudzās ģimenēs situācija ir smaga, jo izdzīvot ar 200 latiem mēnesī esot ļoti grūti, tāpēc daudzi aizbrauc.

Sieviete arī stāsta, ka ģimenēs bērni jūt vecāku attieksmi un nelabprāt pat mācās latviešu valodu. „Tendences ir tādas, ka bērni negrib mācīties latviešu valodu. Viņi paskaidro, ka tā viņiem nebūs vajadzīga, jo daļa no ģimenes jau dzīvo ārzemēs. Bērni jau zina, ka viņu nākotne ir aizbraukt no valsts. Tie ir mazi bērni - otrās un trešās klases skolēni par to runā tieši. Viņus tā audzina ģimenēs – te nav nākotnes, no šejienes ir jābrauc prom,” saka māte.

Izglītības pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka mazliet pieaug to bērnu skaits, kuri atgriežas no ārvalstīm, taču kopējā bilance joprojām ir negatīva: „Ja ap 140 mēs zaudējam, tad atgriežas 20. Šī bilance ir par labu emigrācijai nevis otrādi,” saka Molčanova.

Liepājai katru gadu izdodas piesaistīt skolēnus no citiem novadiem.

Pirmklasnieki Liepājā ir pieteikti visās skolās. Šis skolēnu skaits ir līdzvērtīgs pagājušam gadam. Līdz šim pieteikti 811 bērni. Pieredze liecina, ka augustā pirmklasnieku skaits pieaugs vēl par pāris desmitiem, tas saistīts ar vecāku dzīves vietas maiņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti