Viņš stāstīja, ka aizvien vairāk samazinās gan pasaules valstu, gan ASV iecietība pret dažādām legālām shēmām, nodokļu paradīzēm un ofšoriem. Tādēļ tās vairs nevar piemērot tik brīvi. Banku reputācijas dēļ cieš arī nevainīgi uzņēmēji vai iedzīvotāji, kuriem kādā dienā var tikt liegta karšu izmantošana ārvalstīs. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Latvija saved kārtībā savu finanšu jomu. Teikmanis arī uzsvēra, ka tagad ir skaidri redzams, ka Latvija nekļūs par finanšu lielvaru.
Vaicāts par Baltijas vietu ASV ārpolitikā, vēstnieks Teikmanis atzina, ka tā vienmēr ir bijusi nozīmīga. Mūsu valstis vienmēr ir augstu vērtējušas savu brīvību un neatkarību, kas atbilst arī ASV interesēm. Lai arī dažreiz no ASV prezidenta Donalda Trampa puses ir izskanējusi neviennozīmīgi vērtēta retorika, tomēr Baltā nama administrācija ir palielinājusi ieguldījumu Eiropas un Baltijas valstu drošības stiprināšanā. Vēstnieks tādējādi aicināja sekot līdzi prezidenta administrācijas darbiem, bet mazāk pievērst uzmanību tam, kā "tvīti tiek atspoguļoti medijos".
Komentējot Latvijas valdības veidošanas procesu un atsevišķu politiķu ierosinājumu, ka vajadzētu samazināt prasības valsts noslēpuma pielaides saņemšanai, Teikmanis atzina, ka rezultātā mazāks kļūtu arī tās informācijas daudzums, kas nonāktu līdz Latvijai. "Ir jāsaprot, ka ļoti daudzi lēmumi, kas tieši skar Latvijas tautu un ekonomiku, tiek pieņemti ārpus Latvijas," teica Teikmanis. Savukārt tas, ka valdības veidošanas ilgums ir pārsniedzis divus mēnešus, esot pilnīgi normāla parādība mūsdienu Eiropas demokrātijā, uzskata Teikmanis.
No otrdienas, 18. decembra, līdz ceturtdienai, 20. decembrim, Rīgā notiek ikgadējā Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs vadītāju un Rīgā rezidējošo Latvijas vēstnieku sanāksme. Sanāksmes laikā vēstniekiem ir plānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli, Ministru prezidenta biedru, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu un citām valsts amatpersonām.
Dienu pirms sanāksmes oficiālās atklāšanas vēstnieki darba sēdēs apspriedīs Latvijas intereses starptautiskajās organizācijās, Centrālāzijā, Tuvajos austrumos un Āzijā, kā arī diskutēs par diasporas politiku un augstākās izglītības eksporta iespējām. Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju sanāksme ir ikgadējs ārlietu dienesta pasākums, kurā pārrunā ārlietu dienesta prioritātes un aktuālos uzdevumus. Sanāksmē piedalīsies arī valsts augstāko amatpersonu ārlietu padomnieki un Ārlietu ministrijas darbinieki.
KONTEKSTS:
"ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē šā gada 26.februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju pēc reputācijas problēmām, ko komercbanka piedzīvoja pēc tam, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Banka šos pārmetumus noliedz. "ABLV Bank" marta sākumā FKTK iesniedza pašlikvidācijas plānu. Iesnieguma projektu sagatavoja bankas akcionāru sapulces ievēlētie likvidatori. Plānu FKTK akceptēja 12. jūnijā.
Dienā, kad FKTK akceptēja bankas pašlikvidāciju, FKTK iesniedza Eiropas Centrālajā bankā (ECB) iesniegumu par "ABLV Bank" kā kredītiestādes licences anulēšanu. ECB bankas licenci anulēja šā gada 11. jūlijā. No 18. jūnija bankas otrās kārtas kreditori trīs mēnešu laikā varēja pieteikt savas prasības. Pirmās kārtas kreditoru prasības - par noguldījuma apmēru līdz 100 000 eiro naudas izmaksa jau ir nodrošināta no marta sākuma, izmaksājot to caur Noguldītāju garantiju fondu.
"ABLV Bank" paredz, ka komercbankas likvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus.
