Dienas ziņas

Atklāj piekto Pasaules latviešu zinātnieku kongresu

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Latviju apmeklē Polijas prezidents

Latvijas un Polijas prezidenti apsprieduši abu valstu drošības stiprināšanu un palīdzību Ukrainai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valsts prezidents Egils Levits trešdien Rīgas pilī sarunās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu apsprieda abu valstu drošības stiprināšanu un palīdzību Ukrainai, kas visas brīvās pasaules vārdā cīnās pret Krievijas agresiju.

Latvijas un Polijas prezidenti apsprieduši abu valstu drošības stiprināšanu un palīdzību Ukrainai
00:00 / 03:24
Lejuplādēt

Polijas prezidents Duda ar dzīvesbiedri Agatu ir ieradies divu dienu oficiālā vizītē Latvijā.

Levits norādīja, ka iepriekš jau daudzkārt ir ticies ar Dudu, bet šī vizīte ir īpaša, jo notiek ģeopolitiskajos apstākļos, kas radikāli mainījušies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Polija ir reģiona lielākā valsts, kura ir arī viena no ietekmīgākajām Ukrainas atbalstītājām.

Ukraiņi cīnās par mums visiem

"Mums ir ļoti līdzīgi vai pat vienādi uzskati visos svarīgākajos Eiropas un pasaules jautājumos. Šodien mūsu sarunās galvenais temats bija drošība. Mēs runājām par to, kā varam turpināt palīdzēt Ukrainai tās cīņā par savu valstiskumu, neatkarību un brīvību," teica Levits.

"Ukraiņi cīnās arī par mums. Viņi cīnās par Latviju, par Poliju, par Eiropu, un es teiktu – arī par visu Rietumu pasauli. Tas uzliek mums atbildību darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šajā cīņā," uzsvēra Levits.

Polijas prezidents teica, ka Ukrainai ir jāsaņem tik daudz ieroču, lai varētu atvairīt gaidāmo Krievijas ofensīvu, kā arī atbrīvot okupētās teritorijas. "Tas ir mūsu svarīgākais uzdevums," paziņoja Duda.

Duda norādīja, ka Polija piegādājusi Ukrainai ap 240 tanku un vairāk nekā 100 bruņumašīnu. Viņš vēsta, ka Polija apņēmusies nosūtīt uz Ukrainu arī vācu ražotos "Leopard" tankus, kā arī uz padomju tanka "T-72" bāzes ražotos "PT-91" tankus. Duda gan atturējās plašāk komentēt ziņas par iespējamo "F-16" kara lidmašīnu piegādi Ukrainai, jo jāņem vērā tas, ka Polijai jādomā arī par savas teritorijas aizsardzību.

Polija būtu gatava piegādāt ukraiņiem arī "F-16", taču iepriekš koordinējot šo soli ar  pārējām NATO valstīm.

"Mēs atbalstām Ukrainu, bet mums ir arī jārūpējas par Polijas drošību. Polijas rīcībā ir ap piecdesmit  "F-16" lidmašīnu. Mēs gaidām "F-35". Ir jau parakstīti atbilstoši līgumi. Mēs gaidām iznīcinātāju piegādes no Dienvidkorejas. Mēs stiprinām mūsu drošību un esam gatavi runāt ar sabiedrotajiem par atbalstu Ukrainai. Bet atkārtoju, mēs palīdzam Ukrainai, bet arī rūpējamies par Polijas un NATO drošību," teica Duda.

Levits norādīja, ka Ukrainai piegādātās militārās palīdzības apjoms arvien palielinās. "Ukrainai ir ieroči, bet tai nepieciešams vēl vairāk ieroču," atzina Levits. "Domāju, ka Ukraina ir spējīga atvairīt Krievijas uzbrukumu."

"Rail Baltica" projekts ir svarīgs arī no drošības viedokļa

Levits pauda viedokli, ka tieši Polija un Baltijas valstis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā visvairāk ir ietekmējušas Eiropas Savienības un NATO kopējās politikas veidošanu, jo "mēs vislabāk saprotam, kurā pusē ir taisnība".

Polijas prezidents atbalstīja Levita aicinājumu veidot īpašu tribunālu, lai sauktu pie atbildības tos, kas sarīkoja Krievijas uzbrukumu Ukrainai un ir atbildīgi par kara noziegumu īstenošanu.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds par Polijas prezidenta vizīti
00:00 / 03:18
Lejuplādēt

Levits un Duda atgādināja, ka Latviju un Poliju vieno vairākus gadsimtus sena kopīga vēsture, kuras gaitā abām tautām vairākas reizes nācies cīnīties pret Krievijas agresiju. Levits norādīja, ka pirms vairāk nekā 100 gadiem tieši Polijas karaspēks palīdzēja atbrīvot Latgali, mūsu valsts otro lielāko pilsētu Daugavpili. Duda atzina, ka pašlaik gan Polija, gan Latvija ir labākā situācijā, jo abas valstis ir pievienojušās NATO, kas ir spēcīgākā aizsardzības alianse pasaulē.

Polijas prezidents uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekts ir svarīgs ne tikai Baltijas valstu un Polijas ekonomikai, bet arī drošībai, jo vajadzības gadījumā dzelzceļu iespējams izmantot arī militāro kravu transportēšanai.

"Karš Ukrainā parādīja, cik nozīmīga ir tūlītēja piekļuve mūsdienīgai infrastruktūrai. Un tas nav svarīgi tikai, lai apturētu ienaidnieku," teica Duda.

"Lūdzu, atcerieties, ka mūsu darbība NATO ietvaros, pirmkārt, ir preventīva. Tā ir atturēšanas politika, un es to īpaši uzsveru. Kad mēs pastiprinām NATO klātbūtni šeit, mēs pastiprinām gan sabiedroto spēku klātbūtni šeit, gan mēs palielinām arī militārās infrastruktūras potenciālu savās valstīs.

Tādējādi mēs novēršam iespējamo uzbrukumu un atspēkojam potenciālo ļaundari, kuram mēs parādām, ka uzbrukt mūsu valstīm nebūs izdevīgi, jo tas būs ļoti dārgi un šādi plāni ātri tiks atklāti.

Lūk, kāpēc vajadzīga šāda politika! Un tieši to mēs ar prezidenta kungu cenšamies panākt. Tieši to mēs mēģināsim panākt arī nākamajā NATO samitā Viļņā."

Februārī gaidāma Baidena vizīte mūsu reģionā

Abu valstu līderi atzinīgi novērtēja šovasar Viļņā gaidāmo NATO samitu, kā arī ASV prezidenta Džo Baidena vizīti Viduseiropā, kas varētu notikt februāra beigās. Ukrainas medijos izskanējušas ziņas, ka Baidens varētu ierasties Eiropā tieši Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī.

Neoficiāli izskan ziņas, ka Baidens paredzējis viesoties tieši Polijā, jo tieši šajā valstī bāzējas vislielākais skaits amerikāņu karavīru. Šīsdienas tikšanās laikā abi prezidenti visai izvairīgi komentēja gaidāmās vizītes detaļas, aizbildinoties ar drošības apsvērumiem. Levits gan uzsvēra, ka ASV prezidenta vizīte šajā reģionā būs spēcīgs signāls.

"Tas būs spēcīgs signāls šī reģiona valstīm, tas būs spēcīgs signāls Ukrainai un tas būs arī spēcīgs signāls Maskavai."

Polijas prezidents trešdien tiekas arī ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Savukārt abu prezidentu dzīvesbiedres Andra Levite un Agata Kornhauzere-Duda apmeklē Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari".

Abu valstu amatpersonas vizītes laikā parakstīja arī Latvijas un Polijas sadarbības programmas izglītībā un kultūrā 2023.–2026. gadam.

Polijas prezidenta vizīte Latvijā turpināsies arī ceturtdien, kad abu valstu prezidenti aizvadīs diskusiju ar ekspertiem par Latvijas un Polijas sadarbības iespējām aktuālo izaicinājumu risināšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti