Latvijas patvērumu meklētāju centrā uzturas 15 personas no Baltkrievijas

Latvijas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Muceniekos” pašlaik uzturas 15 personas, kuras ir patvēruma meklētāji no Baltkrievijas un kuriem nav cita vietas, kur uzturēties, liecina Iekšlietu ministrijas informācija.

Līdz šim Latvijā neviens patvēruma meklētājs no Baltkrievijas, kas iesniedzis pieteikumu pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, nav saņēmis noraidījumu patvēruma vai rehabilitācijas saņemšanai Latvijā, informēja ministrija.

Patvēruma meklētāji atļaujas saņem operatīvi, bet ir arī reti gadījumi, kad atļauja šķērsot robežu aizņem desmit stundas. Viens no iemesliem mēdz būt, ka nav kārtībā transportlīdzekļu dokumenti, norādīts ministrijas paziņojumā.

Valsts robežsardzes Nacionālais koordinācijas centrs par katru patvēruma meklētāju saņem konkrētu un drošu informāciju, kurā norādīti dati par viņu pasēm un vīzām, robežšķērsošanas vietu un ieceļošanas laiku.

Nacionālais koordinācijas centrs informāciju par patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas saņem tikai no Ārlietu ministrijas un nevalstiskajām organizācijām, līdz ar to ziņojumus no citiem avotiem neuzskata par nopietniem drošības dēļ.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) atgādināja, ka ir izstrādāts un saskaņošanai iesniegts jaunais Imigrācijas likums, kurā paredzēts no sešiem uz trim mēnešiem saīsināt termiņu, kurā patvēruma meklētāji nedrīkst strādāt.

“Parlamentā ir dažādi viedokļi par migrācijas jautājumiem, izmaiņas notiek smagnēji, līdz ar to rezultāts nav sagaidāms īsā laikā. Patlaban Iekšlietu ministrijas dienesti, Pilsonības un migrācijas dienests un Valsts robežsardze strādā efektīvi un atbilstoši drošības prasībām,” pauda Ģirģens.

Ministrs pauž cerību, ka procesi Baltkrievijā tuvā nākotnē nostabilizēsies un netiks pielietota vardarbība pret tās pilsoņiem.

Par patvēruma meklētāju Latvijā uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Bēgļu statusu var piešķirt, ja persona baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē.

Savukārt alternatīvo statusu persona var saņemt, ja ir pamats uzskatīt, ka personai tās pilsonības valstī draud nāves vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai tās pazemojoša sodīšana. Tāpat alternatīvo statusu var piešķirt, ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks).

KONTEKSTS:

Latvijas institūciju un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji  vienojās mazināt dažādus ierobežojumus un paplašināt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Tiks meklēti veidi, lai no Baltkrievijas atbraukušie cilvēki varētu ātrāk iekārtoties darbā un vieglāk atvērt bankas kontu. Tāpat tiek domāts arī par atbalstu baltkrievu studentiem, kas mācības turpina Latvijā.

Saistībā ar palīdzību Baltkrievijas iedzīvotājiem Ārlietu ministrija mudināja sākt diskusijas par elastīgākiem noteikumiem patvēruma meklētājiem Latvijā. Šāds ierosinājums nāk pēc tam, kad uz problēmām, ar kurām patvēruma meklētājiem šeit nākas saskarties, norādījuši gan brīvprātīgie, kas šiem cilvēki palīdz, gan paši baltkrievi. Raidījumā “De facto” jau iepriekš stāstīts par patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas, kas lūdz iespēju strādāt, lai nebūtu jāpārtiek tikai no nelielā pabalsta un ziedotāju palīdzības.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt