Latvijā unikālie Lielie kapi un to sargātāji

Svecīšu vakarā, kad viens aiz otra kursējošie 11. maršruta tramvaji simtus un tūkstošus veda uz 1. un 2. Meža kapiem, liela rosība bija arī dažas pieturas pirms Brasas tilta. Kapos, kur nevienu neglabā jau kopš 1969. gada. Un kur vienīgais, ko aktīvisti tiešām gribētu atkal apglabāt, ir Rīgas domes iecere par tramvaja maršrutu, kas sliktās komunikācijas un skaidrojuma dēļ ieguvis baiso nosaukumu – kapu tramvajs. Te ir Lielie kapi. LTV raidījums "Aculiecinieks" devās apskatīt šos Latvijā unikālos kapus un to sargātājus.

Lielie kapi - nīcināti un neiznīcināti

Katrs kvadrātmetrs, ko šajos hektāros sedz lapas vai zāle, ir kāda cilvēka kaps. Lielajos kapos apglabāti desmiti tūkstoši. Zināmas un nezināmas, slavenas un ļoti slavenas ģimenes. Vācieši, baltvācieši, latvieši.  Rīgas un Latvijas cēlāji. Valodas un kultūras cilvēki. Kristaps Bergs, Kārlis Mīlenbahs, Krišjānis Barons, Andrejs Pumpurs, Krišjānis Valdemārs, brīvības cīnītāji – Lāčplēša ordeņa kavalieri, viņu vidū arī filmas ‘Rīgas sargi” varones prototips Elza Žiglēvica, pieci Rīgas mēri, daudzi Rīgas arhitekti un mākslinieki.

Padomju okupācijas laikā kapi mērķtiecīgi tika iznīcināti, tāpēc tā laika grāmatās, enciklopēdijās un kinohronikās tos gandrīz neatrast.

Redzot to, cik bēdīgā stāvoklī ir atdusas vietas, apkaimes ļaudis un citi entuziasti sāka tās kopt. Sākumā katrs pats, savā nodabā. Bet nu apvienojušies un kļuvuši par Lielo kapu draugiem. Tagad talkas notiek regulāri. Tāpat kā svecīšu vakari un cīņa par to, lai mirušos netraucētu kapu tramvajs – Rīgas domes iecere ierīkot tramvaja līniju uz Skansti. 

Ilgstoši šie kapi bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, tagad Rīgas domes īpašums.

Unikāla ēka ar zirgu sagrauztiem dēļiem

LTV ceļā pa Lielajiem kapiem ved Anta Lapsiņa un Andris Gobiņš, lielo kapu draugu kopas aktīvisti. Viņi rāda ēku kompleksu Klusajā ielā 2, ko ieskauj sēta. 

“Šinī mājā visām draudzēm bija kapu grāmatas un tajās tika precīzi visi dati ierakstīti, kad dzimis, miris... Bija deviņas draudzes deviņos sektoros”.

Zinātāji teic, ka šī ir vienīgā koka ēka šajā pusē Daugavai, kas Rīgā neskarta saglabājusies kopš Napoleona karaspēka pielaistās uguns. Kad priekšpilsētas koka apbūve nodega kā sērkociņu kārbiņas.

“Te ir saglabājies viss ansamblis, unikālas ēkas, te ir pat kapu zirgu sagrauzti dēļi, stallis, kas patiesībā kolosāls muzejs. Te ir māja, kur kaprači ir dzīvojuši. Un pats galvenais kapracis. Atsevišķa vieta, kur lika zirgu apmetņus. Kad nelaiķi veda uz kapiem, tad zirgus apklāja ar īpašiem apmetņiem," norāda Andris Gobiņš.

“Mēs esam gabaliņu pa gabaliņam apkopojuši. Un katru dienu uzzinām jaunus stāstus,” stāsta abi Lielo kapu draugi. Tagad entuziasti, kas vēlas saglabāt Lielos kapus, ir apvienojušies feisbuka grupā

Maijas kundze un Mīlenbahs

“Tas ir mans protests! Mans protests pret Helovīnu”, apņēmīgi saka Maija Veidemane. Pensionētā latviešu valodas skolotāja nespēj pārdzīvot, ka oktobra pēdējā dienā visi gatavi pārģērbties par spokiem un raganām, bet nav gatavi svinēt ļoti svarīgu dzimšanas dienu. “Barons! Krišjānis Barons ir dzimis 31. oktobrī. Bet, kad mēs varētu atcerēties viņa dzimšanas dienu, tad ir viens vienīgs helovīns”.

Maija Veidemane ir krustmeita Kārlim Mīlenbaham. Lielo kapu draugi sadalījuši apkopjamos kapus jeb savus aizbilstamos un katrs kopējs vispirms parūpējas par “savējiem”.

”Baronu zina visi, bet to, ka mūsu valoda balstās uz četriem kolosāliem sējumiem, kurus vēlāk papildināja Endzelīns, bet sarakstīja Mīlenbahs.. to daudzi nezina. Visu valodas pamatu ir  devis Mīlenbahs.. Kā mēs būtu rakstījuši, ja Mīlenbahs nebūtu izkarojis, ka nomainās vecā druka?“ jautā Maija Veidemane, kura arī ir kareivīga.

Cerības atgūt mīklaino sfinksu

Somu valodas zinātāja un Rīgas gide Sandra Martinsone izvelk A4 izmēra lapu ar sfinksas attēlu uz tās : “Šeit mēs redzam Georga Šveinfurta pieminekli jeb piemiņas vietu. Viņš to ir veltījis un izveidojis saviem vecākiem, jo ir dzimis un mācījies Rīgā. Bet vēlāk devās uz Vāciju un tad – ekspedīcijā uz Āfriku. Tur, gar Nīlas upi, viņš atklāja dažādas ciltis, arī cilvēkēdājus. Bet viņa sākums un saknes ir Rīgā.” Skaistā sfinksa šajā vietā pat sagaidījusi Latvijas neatkarību.

“Savulaik šī sfinksa bija tur, augšā, kur tagad deg svecīte”, Sandra turpina. “Bet vandāļi un zagļi to nozaga. Būtu labi, ja mēs varētu to atgūt.” Uzskata, ka sfinksa redzēta jau sadalīta. Bet Lielo kapu draugi tic un cer, ka tomēr izdosies sfinksu novietot tur, kur tai būtu jābūt.

“Pats Šveinfurts mira Vācijā un ir apglabāts Botāniskajā dārzā. Viņa grāmata “Āfrikas sirds” joprojām vēl ir nopērkama,“ saka Sandra.

“Mēs esam nākuši gadu simtiem no vienkāršas tautas un kļuvuši par kultūrtautu," uzsver Sandra Martinsone. "Un par arhitektūras pērlēm, kādās šodien dzīvojam vai mācāmies, arī esam pateicīgi tiem, kas apglabāti šeit. Gan pirmais Rīgas pilsētas arhitekts, gan viņa sekotāji."

Stūrī, kur apglabāta Vērmaņu ģimene, satiekam Ivetu Romančuku. Kad Iveta bija maza meitene, viņa šos kapus zināja labi. 

“Šeit es esmu piedzimusi, vienā no mājām. Un šeit pagāja mana bērnība. Un te bija ko redzēt.  Mēs ar omīti bieži šurp nācām, jo omītes vīrs te paglabāts," stāsta Iveta, kura uzņēmusies šefību pār Vērmaņu kapu kopšanu.

“Anna Ģertrūde Vērmane.. tas pienesums, ko Vērmane devusi pilsētai, un  viņas vīrs, kas bija Rīgas vecākais!” pateicoties Vērmaņu ģimenei, pastāv Vērmanes dārzs un Arkādijas parks. Vēl divas Rīgas vizītkartes.

Rīgas mēru kapi

Jā, tieši tā, nevis mēra, bet pilsētas galvu jeb mēru kapi ir Lielie kapi. Valdis Gavars: “ Apglabāti ir 5, četriem precīzi zināmas kapa vietas, vienam konkrēti vieta nav zināma.” Valdis uzsver, ka visi zina, kas bija Armitsteds, bet neatdod pienācīgu godu viņa priekšgājējam. “Mērs pirms Armitsteda bija Ludvigs Vilhelms Kerkovius. Patiesībā tieši viņš visu sagatavoja, dibināja sakarus un piesaistīja līdzekļus, lai Armitsteds varētu darboties”.

“Te ir Rīgas un Latvijas dižgari, valsts un Rīgas sākums”, saka Andris Gobiņš.

Eiropas skaistākie kapi

Anta Lapsiņa Lielos kapus kopj jau kopš 1985. gada. “Es atsaucos Jāņa Petera aicinājumam, togad svinēja Barona 150. dzimšanas dienu.” Starp citu, tieši pateicoties Dainu tēvam, šos kapus var ieraudzīt kinožurnāla  “Padomju Latvija” kadros. Tur plaši atspoguļotas jubilejas svinības un pārsteidzoši daudz bilžu ir arī no dzeltenām lapām klātajiem Lielajiem kapiem. Pie Barona dzied tautas dziesmas un tuvējās skolas pionieri stāsta, cik priecīgi ir atskriet līdz baronam. Pēcāk griboties atkal lasīt un pārlasīt tautas dziesmas.

“Skaista mana tēvu zeme
par visām zemītēm.
Zaļi lauki, zaļi meži,
Zilis jūras ūdentiņš".

Šī ir sākumskolas skolotājas Sigitas Mālmanes mīļākā tautas dziesma. Viņas ģimene grābj lapas tieši pie Barona, Brīvzemnieka un Krišjāņa Valdemāra apbedījumiem. Sigita novērojusi dīvainu sakritību. Kopš viņi te aktīvi darbojas, aliņa dzērāji pazuduši. Arī sportisti, kuri labprāt skrien cauri kapiem, vairs neizmanto akmens valni pie Dainu tēva, lai izstaipītu kājas un veiktu pietupienus. Bet sākumā bijis vienkārši šoks.

“Grābjot sāku piedomāt. Bet tas taču ir Barons! Un neviens nenāk un nepalīdz!” Sigita nepiekrīt tiem, kas saka – mēs par daudz sērojam un pieminām.

“Citi saka, ka mēs tā kā ļoti ieciklējamies uz pagātni. Bet es uzskatu, ka mēs par maz atdodam godu. Tiem, kas šo valsti ir cēluši. Mums jābūt pateicīgiem tieši viņiem par to, kas mums ir,” iebilst Sigita. 

Ļoti mīļus brīžus Sigita piedzīvojusi, kad svecīti Barontēvam lika kopā ar savu mazdēlu: “Es viņam stāstīju, ka te dus Barons, viņš pierakstīja mūsu tautas dziesmas. Un tad mazdēliņš vaicāja – kad viņš celsies? Teicu, ka necelsies, bet mēs varam viņa piemiņai uzlikt svecīti. Uzliksim daudz, daudz svecīšu – ierosināja mazais puika”.

“Tie bija Eiropā skaistākie kapi! “ nešaubīgi saka Anta Lapsiņa. “Tikai 70. gados ar tā laika valdības lēmumu nolīdzināja visu līdz ar zemi. Pieminekļus nošķūrēja, daļu izmeta vai aizveda, viena daļa vēl ir Varoņu ielā, glabājas”.

Simtgades plānā sakopt visas kapavietas

Tikmēr Valdis Gavars redzējis Lielo kapu pieminekļus, kas spiesti dzīvot “otru dzīvi”.

"Ir daži pieminekļi, kas stāv citos kapos. Mitrās dienās, paskatoties var redzēt, ka sānos izspiežas fon tāds un tāds. Lai gan uz pieminekļa iegravēts citā valodā. Jā, šos pieminekļus varētu atgūt," viņš ierosina.

Savukārt Anta Lapsiņa vēlas, lai līdz Latvijas simtgadei būtu sakoptas visas kapavietas: “Tā ir mūsu sirdsapziņa, tā ir mūsu sāpe. Mēs kā aizgādņi, kā krustvecāki rūpējamies par šiem apbedījumiem. Un mūsu mērķi uz Latvijas 100 gadi sakopt visas kapavietas. Lielu daļu esam sakopuši."

Plašāk par Lielajiem kapiem lasiet arī Latvijas Radio sižetā par to, kā apkopj Latvijas dižgaru kapus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt