Lai pārvietotu patvērumu meklētājus uz Latviju, sadarbībai ar Itāliju un Grieķiju ir nozīmēti divi sakaru virsnieki jeb koordinatori. Uz Grieķiju koordinators darba vizītē dosies jau nākamnedēļ, lai iepazītos ar apstākļiem uz vietas un nodibinātu ciešus kontaktus ar Grieķijas nacionālo kontaktpunktu pārvietošanas jomā, veiktu situācijas izzināšanu par Latvijas profilam atbilstošu failu esamību, un censtos nodibināt ciešus kontaktus ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un citu starptautisko organizāciju pārstāvjiem Grieķijā.
"Patvēruma meklētāju programma ir uzsākta saskaņā ar rīcības plānu, ko valdība apstiprināja pirms divām nedēļām. Šobrīd Latvija ir nozīmējusi divus sakaru virsniekus darbam Grieķijā un Itālijā, kas arī nākamajā nedēļā dosies uz savām jaunajām darba vietām. Tie ir Valsts robežsardzes pārstāvji, kas ir strādājuši arī "Frontex" operācijās, respektīvi, cilvēki ar pieredzi darbam Vidusjūras reģionā un ar personām, kas nākotnē acīm redzot tiks pārvietotas uz Eiropas Savienības valstīm," stāsta IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Patvēruma meklētāju uzņemšanas kritēriji personām, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ir vienoti un atbilst starptautiskiem nediskriminācijas principiem, taču katra valsts var norādīt papildu kritērijus, lai nodrošinātu veiksmīgu šo cilvēku integrāciju. Latvija ir norādījusi, ka vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem un ka būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, derīgi ceļošanas dokumenti.
"Attiecībā uz Latvijas gatavību. Mēs arī esam nosūtījuši Grieķija kritērijus, ko jau vairākkārt esam pauduši. Tātad - ģimenes ar bērniem, vismaz viens pieaugušais ar Eiropas valodu zināšanām, ar personu apliecinošiem dokumentiem, ar izglītību, respektīvi, cilvēki, kurus būtu vieglāk integrēt Latvijas sabiedrībā. Šie visi ir nediskriminējošie principi, bet tādi, kurus valsts norāda kā papildus principus, pēc kuriem valsts var labāk integrēt pārvietojamās personas," skaidro Ilze Pētersone-Godmane.
Plānots, ka pirmie desmit patvēruma meklētāji no Grieķijas ieradīsies janvārī. "Par konkrētiem datumiem mēs šobrīd nevaram runāt - šobrīd indikatīvi janvāris varētu būt tas mēnesis, kad patvēruma meklētāji varētu ierasties Latvijā. Kā iepriekš runājām, tās būs nelielas grupas, tie nav simti, tie ir desmiti cilvēku. Attiecīgi - no Grieķijas un pēc tam no Itālijas, lai šo divu gadu laikā mēs spētu uzņemt nepieciešamos 531 cilvēku, par ko Latvija ir uzņēmusies saistības," norāda Ilze Pētersone-Godmane.
Arī Igaunijā pirmie patvēruma meklētāji varētu ierasties janvārī, savukārt Lietuva paziņojusi, ka pirmā irākiešu ģimene, kas valstī tiks uzņemta saskaņā ar Eiropas Savienības bēgļu izvietošanas programmu, ieradīsies nākamās nedēļas sākumā. Tomēr vairāk par šiem četriem cilvēkiem šogad uz Lietuvu pārcelt nav paredzēts.
Ilze Pētersone-Godmane norāda, ka līdzīga situācija ir teju visās Eiropas Savienības valstīs: "Šobrīd nevienai valstij nesokas, ne tikai kaimiņvalstij, bet arī nevienai citai Eiropas valstij. Ja mēs redzam, ka no 160 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kuru būtu jāpārvieto no Grieķijas un Itālijas uz citām Eiropas Savienības valstīm, ir pārvietots nedaudz zem diviem simtiem patvēruma meklētāju, tad, es domāju, mēs varam izdarīt secinājumu, ka šobrīd valstis nav pārāk sekmīgas šajā procesā. Es teiktu, ka tas vairāk ir atkarīgs nevis no tām valstīm, kuras vēlas pārvietot, bet gan no Grieķijas un Itālijas."
Nākamnedēļ Eiropadomes sanāksmē Eiropas Savienības valstu līderi izvērtēs, kā tiek īstenoti reaģējot uz migrācijas un bēgļu krīzi iepriekš pieņemtie lēmumi. Eiropadome spriedīs arī par karsto punktu darbību par un to, kā īstenot pārcelšanas lēmumus un atgriešanos.
Lai arī jau 29.septembrī valdība konceptuāli atbalstīja bēgļu uzņemšanas plānu, koalīcijas partneru iebildumu dēļ tā galīgā pieņemšana aizkavējās par vairākām nedēļām, līdz novembra sākumā valdība pieņēma tā galīgo versiju. Precizētais plāns sadalīts trīs rīcības virzienos - personu atlase un pārvietošana, patvēruma meklētāju uzņemšana un sociālekonomiskā iekļaušana.
Iepriekš kopējās plāna izmaksas tika lēstas 15 453 442 eiro, bet tagad tās par 459 415 eiro samazinājušās, līdz ar to kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016. un 2017.gadā ir 14 994 027 eiro. ES fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 468 521 eiro apmērā.
Saskaņā ar ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.
