25. martā Lietuva, Polija un Ukraina ar Eirojusta, kas ir Eiropas Savienības aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, atbalstu izveidoja apvienoto izmeklēšanas grupu, kurai vēlāk pievienojās Starptautiskās krimināltiesas Prokuratūra. Nu Nīderlandē notikušās Eirojusta koordinācijas sanāksmē ģenerālprokurors Juris Stukāns kopā ar pārējām iesaistītajām pusēm parakstīja vienošanos par Latvijas dalību izmeklēšanas grupā. Tai pievienojās arī Igaunija un Slovākija.
Apvienotās izmeklēšanas grupas galvenais mērķis ir veicināt un koordinēt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas starp iesaistītajām valstīm un Starptautisko krimināltiesas Prokuratūru, kā arī atbalstīt pierādījumu vākšanu un nodrošināt ātru un drošu informācijas un pierādījumu apmaiņu.
“Līdz ar Latvijas pievienošanos apvienotai izmeklēšanas grupai mūsu valsts iegūtos pierādījumus varēs izmantot visas apvienotās izmeklēšanas grupas vienošanās puses,” paziņojumā medijiem norādīja Stukāns.
Lai gan Latvija apvienotai izmeklēšanas grupai pievienojusies tikai tagad, Latvijas likumsargi arī līdz šim esot starptautiski sadarbojušies, jo starptautiskās sadarbības un koordinācijas jautājumi tika risināti ar Eirojusta iesaisti.
Valsts drošības dienests jau 15. martā sāka kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Kriminālprocesa ietvaros tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem:
- noziegumiem pret cilvēci, t.i., civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kas Ukrainas tautai radījuši fiziskas vai psihiskas ciešanas;
- noziegumiem pret mieru, t.i., agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu;
- kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.
Izmeklēšanu šajā kriminālprocesā uzrauga Ģenerālprokuratūra.
KONTEKSTS:
Līdz 29. aprīlim Latvijas tiesībsargājošās iestādēs bija uzklausīti 26 kara bēgļi. 16 cilvēki bija aptaujāti, noskaidrojot, ka tie nav bijuši tieši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku noziegumiem. Savukārt 10 personas, kas bijušas noziegumu aculiecinieki, tikušas padziļināti nopratinātas.
Valsts drošības dienests (VDD) norādīja, ka liela daļa kara bēgļu Latvijā ieradās neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, bēgot no karadarbības tobrīd vēl neskartajām zonām, un paši nav tieši saskārušies ar Krievijas bruņoto spēku uzbrukumu. VDD prognozēja, ka liecinieku skaits turpmāk varētu pieaugt straujāk.
