Izmaiņas Latvijā
Saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir augsta, vienlaikus tā izlīdzinās ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Iemesli tam ir divi: novērojams saslimstības samazinājums Latvijā un tajā pašā laikā jauno vīrusa paveidu dēļ pieaug saslimstība citās Eiropas valstīs.
Pusei no slimniekiem neizdodas noskaidrot infekcijas avotu. Otrai pusei infekcijas avots ir noskaidrots: 60% gadījumu vīrusa pārnese notiek mājsaimniecībās, 15% – darba vietā.
Lai gan Latvijā bija vērojams saslimstības samazinājums, Perevoščikovs mudināja to vērtēt ar lielu piesardzību. Turklāt jau divas dienas pēc kārtas novērojams saslimstības pieaugumu, un 7 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem pieaudzis no 180 uz 198,4 gadījumiem. “Vai tas turpināsies, mēs redzēsim. Bet tas ir signāls, ka tomēr ar saslimstības samazinājumu ne vienmēr ir gludi,” piebilda epidemiologs.
Satraukumu par to pauda arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”.)
Nav labi. Uz vadības paneļa iedegusies sarkanā lampiņa.
— Daniels Pavluts (@pavluts) March 17, 2021
Vakar un aizvakar pozitīvo testu skaits bija lielāks nekā dienu iepriekš. Divas dienas pēc kārtas 7 dienu saslimstības rādītājs aug.
15.03. - 180,0
16.03. - 189,0
17.03.- 198,4 https://t.co/JRVxMB8jt6
Tāpat pēdējās dienās novērots, ka vairāk Covid-19 pacientu ārstējas slimnīcās.
Vienlaikus SPKC konstatēja, ka Covid-19 Lielbritānijas celma izplatība Latvijā nenotiek tik ātri kā vairākās citās Eiropas valstīs. Tomēr arī Latvijā jau katrs ceturtais gadījums ir saistīts ar jauno vīrusa celmu.
Tāpat Perevoščikovs norādīja uz vīrusa Ugandas celmu, kas konstatēts septiņiem cilvēkiem Liepājā. “Tas ir daudz. Tas liecina par vietējo transmisiju tāpēc, ka visi šie cilvēki nav savstarpēji saistīti,” viņš skaidroja.
Vīrusa ievešana
Epidemiologs uzsvēra nepieciešamību īpaši izvērtēt došanos ceļojumos. Latvijā ir pieaudzis ievesto Covid-19 gadījumu skaits – pēdējās nedēļās tas ir divkāršojies. “Un ģeogrāfija ar ievestajiem gadījumiem ir plaša, dažreiz pat dažas eksotiskas zemes,” norādīja Perevoščikovs.
Īpašu uzmanību SPKC pievērsa saslimstības gadījumiem, kas atvesti no Tanzānijas. Pieprasīts veikt šo vīrusa celmu sekvencēšanu, lai izsekotu, vai Latvijā neienāk vīrusa Dienvidāfrikas paveids.
Perevoščikovs arī atzina, ka nevar paļauties uz trešo valstu datiem par Covid-19. Piemēram, Tanzānija informāciju nesniedz. “Tur ir faktiski nulle saslimstības. Tas saistīts ar to, ka vienkārši nav informācijas. Tas nav signāls par to, ka šajā valstī ir droši. Četri gadījumi, kas ievesti, liecina par to, ka situācija ir nelabvēlīga,” viņš sacīja.
Tāpēc ir ļoti būtiski veikt Covid-19 testus cilvēkiem, kas ierodas no citām valstīm, kā arī ievērot 10 dienu pašizolāciju.
Tāpat 17. martā stājas spēkā jauna kārtība, kādā personai, atgriežoties Latvijā no nebūtiska ceļojuma no valstīm ārpus ES, jāveic tests iespējami tuvākajā testēšanas punktā, piemēram, lidostā, un jāievēro 10 dienu pašizolācija savā dzīvesvietā vai tūristu mītnē, lai novērstu Covid-19 vīrusa izplatību un novērstu risku inficēt citas mājsaimniecībā dzīvojošās personas. Šī kārtība būs spēkā līdz 14. aprīlim.
Turklāt personai no personīgiem līdzekļiem jāsedz izdevumi par testa veikšanu, transportu, uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumiem tūristu mītnē, informēja Ekonomikas ministrija.
Obligātās testēšanas un pašizolācijas prasības attiecināmas uz personām, kas ieceļo Latvijā caur ES ārējās robežas robežšķērsošanas vietām gan ar čarterreisu, gan regulāro avioreisu.
Tostarp tas attiecas uz personām, kas ES ierodas ar gaisa kuģi un Latvijā ieceļo caur citām valstīm pa sauszemi vai ar jūras transportu.
“Tā ir šīs personas atbildība braukt uz šo viesnīcu. Konvojs nodrošināts netiks. Bet, ja persona šo noteikumu neizpildīs, tad mēs saprotam, ka persona ir pārkāpusi noteikumus un par to var saņemt administratīvo sodu. Jau šobrīd visām personām, kas iebrauc Latvijā no valstīm, kas ir SPKC sarakstā kā riskantās, ir jāievēro desmit dienu pašizolācija. Arī šīm personām uzraudzība turpināsies. Personai jānorāda, kurā vietā pašizolējas, un, ja šī informācija nav norādīta vai persona konkrētajā vietā neatrodas, tad var piemērot administratīvo sodu,” sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
Tikmēr Ārlietu ministrija aicina bez ārkārtējas nepieciešamības nedoties ārvalstu braucienos.
Vienlaikus no 17. marta atsākti lidojumi uz un no trešajām valstīm. Piemēram, “airBaltic” atsāka lidot uz Kijevu, ko turpmāk darīs divreiz nedēļā.
Tā kā prasības kļuvušas arī stingrākas, ielidojot lidostā “Rīga”, vairs nepietiek ar vienu Covid-19 testu, kas veikts pirms izlidošanas. “Ierodoties Latvijā no trešajām valstīm, ir pienākums veikt atkārtotu Covid-19 testu, tā saucamo “ātro testu”. Mēs lidostā esam organizējuši testēšanas punktu pirms robežas. Tur cilvēks nodod savu testu. Tālāk cilvēks šķērso robežu, saņem savu bagāžu un īpaši nodalītā telpā, blakus “Gulbja laboratorijai” sagaida testa rezultātus,” pastāstīja lidostas pārstāve Laura Kulakova.
Stingrāki drošības pasākumi līdz Lieldienām
Šie un citi riski norāda uz nepieciešamību patiešām rūpīgi ievērot visus ierobežojumus, kas pašlaik noteikti līdz Lieldienām. Valsts pārvaldē ir obligāta prasība šo laiku strādāt attālināti.
“Pēdējie dati parādīja, ka darba vietas ir vienas no tām vietām, kurās visbiežāk cilvēki inficējas ar Covid-19. Un pat visu drošības pasākumu veikšana klātienē neattur no tā, ka cilvēki inficējas, strādājot visu dienu kopā,” norādīja Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos Inita Pauloviča.
Tas nozīmē, ka jāsamazinās cilvēku pārvietošanās plūsmai, ko vismaz pašlaik, pētot sabiedriskā transporta piepildījumu datus, nevarot teikt. Prasību izpildi par noteiktu pasažieru skaitu transportā kontrolē, un Autotransporta direkcija aicina arī vietvaras nākt palīgā.
“Aicinājums pašvaldībām, lielajām pilsētām, izvērtēt atvieglojumu politiku. Tas nozīmē dot atvieglojumus saviem iedzīvotājiem tajā laikā, kad ir vērojama mazāka pasažieru plūsma, novēršot šo drūzmēšanos no pīķa stundām,” sacīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Šonedēļ skolēniem ir pavasara brīvlaiks, bet jau nākamnedēļ 45 pašvaldībās varēs plānot āra nodarbības. Svaigā gaisā rīkotajās nodarbībās skolotājam ir iespēja komunicēt ar skolēniem un skaidrot nesaprasto mācību vielā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
