ĪSUMĀ:
- Latvijā pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja par 16 cilvēkiem mazāk – 132.
- Sasniegt mērķi – par pusi samazināt bojā gājušo un smagi cietušo skaitu – nav izdevies.
- Valsts policijā to skaidro ar cilvēku attieksmi pret savu un apkārtējo drošību, infrastruktūru u.c.
- Arī satiksmes ministrs atzīst, ka infrastruktūras uzlabošanai nepietiek naudas.
- Linkaits cer, ka IeM lūgs FM papildu naudu nepieciešamo fotoradaru uzturēšanai.
"Rezultātu neesam sasnieguši, bet jebkurā gadījumā darbs ir jāturpina, un, lai mēs nākotnē varētu sasniegt savā ziņā ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt, ka uz ceļiem netiek zaudēta neviena cilvēka dzīvība, protams, šajā jomā ir ļoti aktīvi jāstrādā," sacīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Krapsis norādīja, ka satiksmes drošībā ir jāinvestē. To, ka mērķi nav izdevies īstenot, policijas pārstāvis saistīja ar cilvēku attieksmi pret savu un apkārtējo drošību, infrastruktūru un citiem iemesliem.
"Diemžēl mums nav visas gājēju pārejas drošas, diemžēl mums nav daudz ceļu, kur varētu izslēgt šo frontālo sadursmi,
proti, atdalīt pretēju braukšanas virzienu ar barjerām. Skaidrs, ka šobrīd arī tehnisko līdzekļu daudzums nav tik liels, kā to vajadzētu. Protams, ir 100 stacionārie radari, bet uz valsti tas ir nepietiekami. Un diemžēl jāsaka arī tā, ka policijas rindas ir pasīkušas, ir diezgan liels nekomplekts," sacīja Valsts policijas pārstāvis.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) par ceļu satiksmes drošības jomu norādīja, ka situācija uzlabojas, kaut ambiciozie mērķi nav sasniegti. Viņš to skaidroja tajā skaitā ar to, ka infrastruktūras uzlabošanai nepietiek naudas.
"Tagad mēs esam aktīvi ķērušies pie tā saukto melno punktu iznīcināšanas, dažādu krustojumu uzlabošanas," atzina ministrs.
Vēl viens iemesls – uzvedība uz ceļa. Aizvien ir daudz agresīvu braucēju. Linkaits norādīja: piemēram, dažādas audzinošas kampaņas palīdzot uzlabot situāciju. Palīdz arī policijas tehniskie līdzekļi un fotoradari, sacīja ministrs.
Fotoradarus uztur Iekšlietu ministrija (IeM) ar naudu, ko piešķir no valsts budžeta. IeM skaidroja, ka naudas šim mērķim nepietiek. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis stāstīja, ka papildu finansējumu fotoradariem valdība nav paredzējusi, turklāt arī esošo uzturēšanai naudu nepiešķīra.
Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē IeM vērsās pēc atbalsta.
"Pēc mūsu aprēķiniem, 2021. gadā jau trešdaļa miljona, 2022. gadā 1,1 miljons, 2023. gadā tuvu 1,2 miljoni. Tā ir uzturēšana," par izmaksām stāstīja Bekmanis. Viņš cer, ka pārrāvumu fotoradaru darbībā nebūs.
"Zināms, ka paralēli strādā Ceļu satiksmes drošības direkcija kopā ar Valsts policiju, lai mīkstinātu, optimizētu šo fotoradaru uzturēšanas izdevumu izmaksas, lai tās būtu pēc iespējas mazākas. Tas noteikti dos savu artavu," klāstīja Bekmanis.
Savukārt Linkaits sagaida, ka IeM vērsīsies Finanšu ministrijā pēc papildu naudas.
"Plašāks jautājums ir, kā nākotnē varētu tikt finansēta fotoradaru iegāde, uzturēšana un izmantošana. Es uzskatu, ka fotoradariem ir jābūt ceļu satiksmes infrastruktūras sastāvdaļai un jābūt ''Latvijas Valsts ceļu'' aprūpē," piebilda ministrs.
Satiksmes ministrija arī informēja, ka plāno veidot pašvaldību satiksmes drošības indeksu. Tajā katru gadu paredzēts publiskot satiksmei drošāko un nedrošāko pašvaldību sarakstu. Tā vēlas motivēt pašvaldības vairāk pievērsties satiksmes drošības uzlabojumiem.
