Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pētīs, kā samazināt letālo avāriju skaitu

SM plāns: Četru gadu laikā uz ceļiem par 50% mazāk bojā gājušo

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji trešdien, 7.decembrī, nāca klajā ar sagatavoto Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gadam projektu, kas paredz četru gadu laikā – līdz 2020.gadam – ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu samazināt par 50%.

SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē trešdien iezīmēja četrus galvenos plāna darbības virzienus – preventīvie pasākumi, satiksmes dalībnieku izglītošana, satiksmes drošības uzlabošana, kā arī reaģēšana uz ceļu satiksmes negadījumiem un to seku mazināšana un novēršana.

Projektā paredzētajiem pasākumiem esot nepieciešami kopumā 12 miljoni eiro. Tostarp paredzēts veikt pētījumu par to, kā plāna mērķus sasniegt. Pētījums par avāriju iemesliem izmaksās aptuveni 100 tūkstošus eiro. Naudu no šiem mērķiem paredzēts piesaistīt no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja. 

Viens no mērķiem ir četru gadu laikā – līdz 2020.gadam – uz ceļiem bojāgājušo skaitu samazināt par 50%, salīdzinot ar 2010.gadu.

SM plāns: Četru gadu laikā uz ceļiem bojā gājušo skaitu jāsamazina par 50%

    Šā gada 11 mēnešos Latvijā pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, turpretī sarucis avārijās bojā gājušo skaits, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu. Lielākoties avārijās miruši vai smagi cietuši autovadītāji un gājēji, liecina Valts Policijas apkopotā informācija.  

    Latvijā uz ceļiem bojā gājušo skaits ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES). Proti, Latvijā uz ceļiem bojāgājušo skaits ir 94 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, bet ES vidēji negadījumos uz ceļiem dzīvību zaudē 51 cilvēks uz miljonu iedzīvotāju.

    "Zem šī vidējā rādītāja jau ir mūsu kaimiņi igauņi. Tātad mums ir ļoti smagi un grūti jāstrādā, lai mēs vismaz pietuvotos šim ES vidējam rādītājam," teica Vectirāns.

    Plānā paredzēts arī uzlabot autobraucēju, gājēju kā arī velo infrastruktūru, apzināt galvenos gājēju ceļu negadījumu riskus.

    Infrastruktūras vainu atzīst arī “Latvijas valsts ceļos”. Nākamgad  vien “melno punktu” rekonstrukcijām atvēlēti 3,5 miljoni eiro, tomēr ar to nepietiek.

    “Mēs ieguldām apmēram pusi no tā, kas būtu nepieciešams, ceļu infrastruktūrā. Līdz ar to kopumā valstī situācija pasliktinās. Tomēr, ja izdalām atsevišķus segmentus, tad situācija uzlabojas uz valsts galvenajiem autoceļiem. Arī drošības situācija uzlabojas uz valsts galvenajiem autoceļiem,” sacīja “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

    Plāns paredz arī pastiprināt ātruma kontroli, tostarp palielinot fotoradaru skaitu uz ceļiem.

    Patlaban kopumā Latvijā darbojas 40 stacionārie fotoradari, puse no tiem uzstādīti otrdien un tajos jau fiksēti vairāk kā 800 pārkāpumi. Līdz 2018.gada beigām stacionāro fotoradaru skaits pieaugšot līdz 100. 

    Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis sēdē stāstīja, ka šogad ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 144 cilvēki. Salīdzinājumam pērn šajā laika posmā dzīvību ceļu satiksmes negadījumos zaudēja 164 cilvēki.

    “Mēs saprotam pēc iepriekšējo datu analīzes, ka mēs nesasniegsim to plānu, kas 2020. gadā būs jāsasniedz. Tāpēc mums būs jāintensificē darbs. Tāpēc jāsaprot, uz ko jāliek spēki,” atzina  Vectirāns. 

    Līdz šim galvenais letālo negadījumu iemesls bija braukšana reibumā, bet pēdējos gados aizvien izteiktāks iemesls ir apzināta ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana. To apliecina fotoradaru statistika. Pēdējo divu gadu laikā ar tiem fiksēti 123 000 pārkāpumu par ko izrakstīti sodi par 4,3 miljoni eiro. No tiem samaksāti 3,2 miljoni.

    “Tie skaitļi, manuprāt, ir neadekvāti, šķiet, ka mūsu sabiedrība ir ļoti bagāta un gatava maksāt naudu par to, ka ir pārkāpuši ātrumu,” sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs.

    Vienlaikus Golubevs norādīja, ka vietās, kur fotoradari uzstādīti krietni sarucis avāriju skaits ar ievainotajiem un bojā gājušajiem.

    Latvijas automoto biedrības vadītājs Juris Zvirbulis Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē aicināja drošības uzlabošanas plānā vietu atvēlēt arī jaunām satiksmes uzraudzības tehnoloģijām, piemēram, apsverot dronu izmantošanu.

     Valsts policijas vajadzībām nākošgad plānots vēl iegādāt 15 pārvietojamos fotoradarus un 60 transportlīdzekļus – netrafaretās un trafarētas automašīnas, kā arī motociklus.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti