Latvijā 4. jūnijā sākas 14. Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periods 

Sestdien, 4. jūnijā, Latvijā sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai – 1. oktobrim, informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Šajā periodā aģitācijas veicējiem, plašsaziņas līdzekļiem un citām iesaistītajām pusēm jāievēro priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanas noteiktā kārtība un ierobežojumi, tostarp attiecībā uz materiālu izvietošanu preses izdevumos, publiskajās vietās, internetā, kā arī elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, norādīja KNAB.

Aģitācijas veicējiem, tai skaitā politiskajām partijām, to apvienībām un deputātu kandidātiem, atļauts izvietot apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju tikai pie tiem reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz šā gada 5. maijam KNAB vai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) iesniedza priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus. Visi iesniegtie reklāmas pakalpojumu sniedzēju izcenojumi KNAB ir publiski pieejami iestādes tīmekļa vietnē.

KNAB arī atgādina, ka šajā periodā noteikti vairāki ierobežojumi, piemēram, aizliegums īstenot slēpto aģitāciju, kuras atpazīstamākais izpausmes veids ir nenorādīts aģitācijas materiāla apmaksātājs, un aizliegums aģitācijas īstenošanai izmantot valsts un pašvaldību institūciju administratīvos resursus. 

Ja iedzīvotājiem rodas aizdomas vai to rīcībā nonāk pamatota informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par slēpto aģitāciju, administratīvo resursu izmantošanu un citiem pārkāpumiem, KNAB aicina nekavējoties ziņot iestādei. To iespējams darīt vairākos veidos: anonīmā veidā bezmaksas mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB”, zvanot KNAB uzticības tālrunim 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi [email protected]

Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas kanāla veic KNAB un NEPLP. KNAB uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu limitiem, administratīvo resursu izmantošanu un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju internetā, publiskās vietās, kā arī preses izdevumos un to elektroniskajās versijās. Savukārt NEPLP uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio. 

KONTEKSTS:

2022. gada 1. oktobrī Latvijā notiks kārtējās – 14. Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti. Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, savukārt kandidēt Saeimas vēlēšanās drīkst Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā vecāki par 21 gadu.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanās notiek no 80. līdz 60. dienai pirms vēlēšanu dienas, 14. Saeimas vēlēšanās tas būs no 13. jūlija līdz 2. augustam.

Kandidātu sarakstu drīkst iesniegt reģistrētas partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, tajā ietilpstošajām partijām arī jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, un no katra apgabala Saeimā jāievēl noteikts deputātu skaits. Vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija proporcionāli apgabala vēlētāju skatam, kāds reģistrēts Fizisko personu reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

Saeimas vēlēšanās balsstiesīgie pilsoņi var balsot vēlēšanu iecirkņos Latvijā vai ārvalstīs vēlēšanu dienā. Latvijā noteiktos vēlēšanu iecirkņos var nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, tāpat ir iespēja balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nobalsot iecirknī, vēlēšanu dienā jāaprūpē slimnieks vai vēlētājs atrodas ieslodzījuma vietā. Vēlētāji ārvalstīs var izmanot iespēju balsot pa pastu. Balsošana Saeimas vēlēšanās tiek organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās. Tāpat vēlēšanu iecirkņus var izveidot uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā.

14. Saeimas vēlēšanās vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs,  kas padarīs ērtāku dalību vēlēšanās vēlētājiem, kuriem ir tikai eID karte. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās vēlētājiem, kuru rīcība bija tikai eID karte, bija nepieciešama vēlētāja apliecība, kuru pirms vēlēšanām bija jāizņem kādā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām. Lai nodrošinātu, ka katrs velētājs balso tikai vienu reizi, dalību vēlēšanās atzīmēja ar spiedogu pasē vai vēlētāja apliecībā, taču turpmāk to plānots aizstāt ar atzīmi elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt