Ministrijā pauda cerību, ka budžeta projektā atradīs līdzekļus šim pasākumam.
Lielākā daļa aptaujāto audžuģimeņu atzīst, ka būtu gatavas specializēties, liecina Latvijā pirmā pētījuma par audžuģimenēm rezultāti.
Šveices fonda finansētais pētījums ļāvis noskaidrot, ar kādām grūtībām sastopas audžuģimenes, kādas ir to vajadzības atbalsta sistēmas pilnveidošanai, kā arī apzināt audžuģimeņu specializācijas iespējas.
Audžuģimeņu pētījuma ietvaros aptaujātas 417 audžuģimenes. Vairums būtu gatavi specializēties, nodrošinot uzturēšanos ģimenē vairākiem bērniem. Bet dati liecina, ka nepieciešams pilnveidot audžuģimeņu atbalsta sistēmu, lai ģimenēm būtu vieglāk strādāt.
Sociālo pakalpojumu aģentūras valdes priekšsēdētāja Dace Blaževiča stāstīja, ka
“gana liels audžuģimeņu skaits – 55 % – būtu gatavs specializēties un kļūt par specializētām audžuģimenēm, un labprāt audzinātu bērnus ar dažādām specifiskām vajadzībām”.
“Šeit mēs redzam, ka tie varētu būt bērni ar dažādām funkcionālām grūtībām, tie varētu būt bērni, kas cietuši no dažādām vardarbības formām, tie ir bērni, kuriem palīdzība ir vajadzīga uzreiz, tikko bērns ir izņemts no bioloģiskās ģimenes, tā ir palīdzība 24 stundas diennaktī. Tāpat šeit ir bērni minēti līdz 3 gadu vecumam. Ir pietiekoši liels šo ģimeņu skaits, kas labprāt sniegtu palīdzību un aprūpi arī šiem bērniņiem,” atzina Blaževiča.
“Specializācijas fokusi vai formas varētu būt četri. Viens fokuss varētu būt tieši vērsts uz bērniem ar bērnu vecumam piemērotu aprūpi. Otrs fokuss varētu būt bērni tieši ar funkcionāliem traucējumiem, un ar tādu terapeitisko audžuģimeņu aprūpes kapacitāti varētu būt fokuss trešais, kas ir vērsts uz bērna uzvedības un mācīšanās problēmām. Un, protams, ir nenoliedzami nepieciešama īpaša palīdzība arī bērniem, kuriem ir traumatiska pieredze un kas ir tā saucamie vardarbības upuri ģimenē,” norādīja Blaževiča.
Latvijā pirmās audžuģimenes izveidojās pirms 12 gadiem, un šobrīd to jau ir vairāk nekā 500. Taču joprojām 1500 bērni atrodas bērnunamos, kur viņi ir apģērbti un pabaroti, bet nezina, kas ir ģimene un drošības sajuta savējo vidū.
Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējone atzina, ka “vissāpīgāk mani skar tas, ka bērnunamos šobrīd atrodas 220 zīdaiņi, līdz trīs gadu vecumam.”
“Mēs par viņiem neko nezinām, viņi neko nespēj pateikt, bet katrs grib, lai viņam noglauda galviņu,” sacīja Vējone.
Audžuģimenes mamma Inese Meirāne savā ģimenē ir pieņēmusi gan pusaudžus, gan divus zīdainīšus. Savulaik, strādājot bērnunamā, viņa ir saskārusies ar dziļām sāpēm, kas paliek bērnos, kad viņi tiek pamesti.
“Es ticu, ka bērna personību veido vide, kurā viņš uzaug, un, ja bērns aug ģimeniskā vidē, kur viņš saņem tuvumu un drošas attiecības, tad viņš var veselīgi attīstīties; ja tā nav, tad saskaramies ar sekām, ka bērni aug lielāki un bērnunamos savukārt nonāk viņu bērni,” sacīja Meirāne.
Pašlaik valsts atbalsts audžuģimenei neatkarīgi no tā, cik bērnus tā audzina, ir 113 eiro mēnesī. Tas daudzus attur no bērnu ņemšanas audzināšanā.
“Atbalsta sistēma ir nepieciešama, un esmu pārliecināts, ka budžetā tiks atrasti pieci miljoni gadā, lai izvirzītu par mērķi audžuģimeņu specializāciju,” pauda labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).
Audžuģimenes ir tikai pārejas posms līdz brīdim, kad bērns tiek adoptēts vai atdots atpakaļ bioloģiskajiem vecākiem. Bet šis pārejas posms var izmainīt visu mazā cilvēka turpmāko dzīvi.
